Eirozonas valstu vadītāji otrdien pulcēsies īpašā ārkārtas samitā, lai koordinētu tālāko rīcību.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs pēc referenduma, kurā 61% nobalsoja pret atbalstu starptautisko aizdevumu nosacījumu ievērošanai, paziņoja, ka grieķi izdarījuši «drosmīgu izvēli» un pierādījuši, ka «demokrātija netiks šantažēta», vēsta BBC. Tajā pašā laikā viņš arī piebilda, ka jau no pirmdienas atsāks sarunas ar aizdevējiem - Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju.
Ministrs atkāpjas
Kā vienu no grieķu taktikas izmaiņām var vērtēt līdzšinējā finanšu ministra Jaņa Varufaka atkāpšanos no amata. Ministrs savā blogā to pamatoja ar ziņām, ka eirozonā un citu sarunu partneru vidū esot neapmierinātība ar viņa piedalīšanos sarunās. Tāpēc viņš ar premjerministra atbalstu atkāpjoties, lai potenciāli atvieglotu vienošanās panākšanu. «Es gan varu tikai lepoties ar kreditoru nicinājumu pret mani,» piebilda ministrs.
Savukārt citās Eiropas valstīs un institūcijās referenduma rezultāti tika uztverti ar nožēlu.
Vācijas vicekanclers Zigmars Gabriels paziņoja laikrakstam Tagesspiegel, ka sarunu atjaunošanu ar Grieķiju tagad «ir grūti iztēloties». «Ciprs pārliecināja savus cilvēkus, ka Nē balsojumā stiprinās Grieķijas pozīcijas sarunās. Taču īstenībā Grieķijas premjerministrs ir noārdījis pēdējos tiltus starp Grieķiju un Eiropu, kas palīdzētu panākt kompromisa vienošanos.»
Eirozonas vadītājs Jerūns Deiselblūms izteicies, ka referenduma rezultāti jāuztver kā nožēlojami Grieķijas nākotnei. «Grieķijas ekonomikas atlabšanai ir nenovēršami nepieciešamas smagas reformas. Mēs tagad gaidīsim Grieķijas valdības iniciatīvas,» viņš rakstīja īpašā paziņojumā.
Pesimismu par Grieķijas nākotni pauda arī Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs, kurš brīdināja par humāno krīzi valstī. Viņš arī norādīja, ka patiesībai neatbilst Grieķijas premjerministra teiktais grieķiem, ka Nē balsojums uzlabos Grieķijas pozīcijas sarunās. M. Šulcs rosināja ES sākt gatavot humānās palīdzības programmu Grieķijai.
Daži priecājas
Prieku par referenduma iznākumu pauda Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas līderis Naidžels Farādžs, kurš Twitter rakstīja: «ES projekts mirst. Ir fantastiski piedzīvot grieķu drosmi pretstāvēt politiskai un ekonomiskai šantāžai no Briseles puses.» Francijas galēji labējo Nacionālās frontes līdere Marina Lepena referenduma rezultātu nosauca par «Eiropas Savienības oligarhijas noraidīšanu»: «Šis nē ir brīvības un sacelšanās balsojums pret tiem, kuri Eiropā grib vienoto valūtu par katru cenu, pat izmantojot visnehumānāko un neefektīvāko taupības diktātu,» teikts viņas paziņojumā.
Arī Spānijas kreisi populistiskās partijas Podemos līderis Pablo Iglesiass paziņoja, ka Grieķijā ir uzvarējusi demokrātija.
Itālijas premjerministrs Mateo Renci intervijā Il Messanggero izteicies, ka jaunas sarunas ar Grieķiju jāsāk jau pirmdien, taču esot neiespējami izglābt Grieķiju bez tās valdības aktīvas rīcības: pensiju reformām, cīņas pret nodokļu nemaksāšanu, darba tirgus atdzīvināšanas.
Baltijas valstu līderi par referenduma iznākuma ietekmi uz Grieķijas nākotni bija vienlīdz skeptiski. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite izteicās, ka balsojums «vēl vairāk sarežģījis situāciju». Igaunijas premjerministrs Tāvi Roivass Twitter rakstīja: «Tas neizskatās labi Grieķijas cilvēku nākotnei.» Arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma Twitter rakstīja, ka grieķu nē apgrūtinās jebkuras tālākās sarunas, vēsta AFP.