Vēl pirmdien dienā bija bažas, ka valdība, kurai radušās problēmas ar skaidras naudas pieejamību algu un pensiju izmaksām un kurai nav izdevies vienoties ar starptautiskajiem kreditoriem par kredītlīnijas turpināšanu, varētu arī neveikt kārtējo maksājumu SVF.
SVF dalībvalstīm ir divi konti fondā - vienā tiek ieskaitītas ikgadējās kvotas, otrs ir ar līdzekļiem, ko var izmantot ārkārtas situāciju gadījumos. Grieķija no tā šonedēļ izmantojusi 650 miljonus eiro, vēl simts miljonus paņemot no skaidrās naudas rezervēm. Tiesa, līdzekļi no konta ārkārtas situāciju gadījumiem tuvākajās nedēļās jāpārskaita atpakaļ.
Pirmdien veiktais maksājums ir mazliet mazinājis bažas par Grieķijas maksātnespējas pasludināšanu, lai gan tās finanšu ministrs Janis Varufakis pirmdien bija spiests atzīt, ka valdības finanšu likviditātes situācija ir «briesmīgi ārkārtēja», tāpēc tuvākajās nedēļās noteikti nepieciešams panākt vienošanos ar kreditoriem par tālāku aizdevumu pieejamību.
Grieķijas valdības runasvīrs otrdien paziņoja, ka ir izdevies no pašvaldībām un valsts uzņēmumiem savākt ap 600 miljoniem eiro, ko varēs izmantot algu un pensiju izmaksām.
Eksperti uzskata, ka Grieķijai palicis laiks tikai līdz jūnija beigām, lai panāktu vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par 7,2 miljardu eiro pēdējās daļas saņemšanu no kopā 240 miljardu eiro lielās Eiropas Savienības un SVF ekonomikas glābšanas programmas. Apmaiņā pret to no Grieķijas tiek prasīts realizēt ekonomikas reformu plānu, par kuru joprojām neizdodas vienoties. Eirozonas ministri arī pirmdien notikušajā sanāksmē konstatēja, ka pastāv domstarpības par reformu plāna punktiem.
Eirozonas ministri, piemēram, gribētu, lai Grieķijā tiktu samazināti dažādi izdevumi, piemēram, pensiju apjomi, taču partijas Syriza vadītā valdība, kas vēlēšanās ieguva atbalstu, pateicoties tās prettaupības retorikai, tam kategoriski nepiekrīt. Grieķijas valsts parāds ir 175% no iekšzemes kopprodukta.