S. Ābrama norāda, ka šādi konkurences pārkāpumi būtiski bremzē ekonomikas izaugsmi, jo publiskie iepirkumi veido apmēram 15% no iekšzemes kopprodukta.
Aizliegtās vienošanās
Lūgta minēt piemērus, kad uzņēmumi sodīti par pārkāpumiem, kas klasificējami kā aizliegtas vienošanās, S. Ābrama min četrus savstarpēji nesaistītus karteļus mežizstrādes jomas iepirkumos. Par aizliegtu vienošanos sodīti septiņi mežistrādes uzņēmumi, un tiem piemērots naudas sods 59 425 eiro apmērā. Savukārt par iesaistīšanos kartelī sodīti 11 uzņēmumi.
Vēl viena joma, kurā pērn konstatēti pārkāpumi, ir publiskie medicīnas iepirkumi. Par karteļa vienošanos sodītas SIA Optika un Diagnostika un SIA Arbor Medical Korporācija, kas bija iesniegušas saskaņotus piedāvājumus sešos dažādu ārstniecības iestāžu medicīnas aprīkojuma iepirkumos. Uzņēmumiem piemērots naudas sods attiecīgi 6440 un 59 670 eiro apmērā. Tāpat par aizliegtu vienošanos pērn sodīti divi datortehnikas piegādātāji.
S. Ābrama stāsta, ka aizvien biežāk šādus karteļus un aizliegtās vienošanās izdodas atklāt, jo par savām aizdomām ziņo publisko iepirkumu organizētāji. Pazīmes, kas rada aizdomas, ir dažādu uzņēmumu iesniegto piedāvājumu vienots vizuālais noformējums, vienādas tāmes, reizēm viens un tas pats kompānijas amatpersonas uzvārds nezin kā parādās cita uzņēmuma iesniegtajā piedāvājumā. Par šādām darbībām KP Iecietības programmas ietvaros mēdz ziņot arī paši iesaistītie uzņēmumi.
Prasības iepirkumos
KP priekšsēdētāja gan min, ka bez vainas nav arī paši publisko iepirkumu rīkotāji, jo reizēm konkursa nolikumos minētas pārlieku stingras vai pārāk specifiskas prasības, kas rada aizdomas, ka iepirkums veidots vienam konkrētam pretendentam. Ir arī bijuši gadījumi, kad konkursa nolikuma izstrādē kā konsultants pieaicināts uzņēmums, kurš pats piedalās iepirkumā. Te gan jāuzsver, ka KP par negodīgām darbībām ir tiesības sodīt tikai komersantus, nevis publisko iepirkumu rīkotājus. Faktiski pret iepirkumu rīkotājiem var vērsties tikai Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), apstrīdot konkursa nolikumu vai konkursa rezultātus.
Lūgta komentēt situāciju, IUB direktore Dace Gaile teic, ka situācija ar publisko iepirkumu rīkotājiem nav vienkārša. «Jā, es piekrītu, konkursa nolikuma izstrādē kā konsultants nedrīkst piedalīties potenciālais iepirkuma dalībnieks. Taču reizēm stingras un specifiskas prasības iepirkumos tiek iestrādātas tādēļ, lai pasūtītājs sevi pasargātu no negodīgiem darbu izpildītājiem, kas vinnē ar zemāko cenu, un pēc tam ar šiem darbu izpildītājiem ir jāmokās un ir problēmas ar kvalitāti,» bilst D. Gaile. Tajā pašā laikā viņa norāda, ka pārsūdzību gadījumos IUB vienmēr izvērtē, cik konkrētās iepirkumā izvirzītās prasības ir argumentētas.
Konkurence tomēr liela
To, ka šādas aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos pastāv, apstiprina arī Būvniecības asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, kurš bilst, ka lielie daudzmiljonu iepirkumi «esot politizēti». Viņš arī uzsver, ka šī nav jauna problēma, un cer uz vēl aktīvāku KP rīcību nākotnē. Cits viedoklis gan ir būvkompānijas Arčers vadības padomniekam Imantam Akmentiņam, kurš uzsver, ka tiešām konkurence būvniecības jomā ir milzīga un īpaši pašlaik, nosacīti tukšajā periodā, cīņa par katru pasūtījumu ir ļoti asa. To apliecina arī lielais konkursu rezultātu pārsūdzību skaits IUB.
Arī Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss min, ka aizliegtas vienošanās pastāv specifiskos šauros iepirkumos un lielā mērā tas ir skaidrojams ar uzņēmēju neizglītotību. Savukārt lielajos Latvijas valsts mežu iepirkumos pretendentu skaits ir ļoti liels, ir pārstāvēti Latvijas uzņēmumi ar dažādu ārvalstu kapitālu, tāpēc arī šādas aizliegtas vienošanās saskaņā ar K. Klausa teikto nemaz neesot iespējamas.
Izstrādāti grozījumi
Līdztekus publiskajiem iepirkumiem S. Ābrama min otru lielāko jomu, kur vērojami dažādi konkurences pārkāpumi, - KP ieskatā tā ir valsts sektora un pašvaldību darbība, kas cenšas lobēt savas intereses uz godīgas konkurences rēķina. «Gribu minēt vienu pozitīvu un vienu negatīvu piemēru. Kad Finanšu ministrija virzīja priekšlikumu, ka ar PVN būtu apliekami privātpersonu rīkoti kultūras un izklaides pasākumi, mēs norādījām, ka tas sniedz negodīgas konkurences priekšrocības valsts un pašvaldību kultūras un izklaides pasākumu rīkotājiem. Finanšu ministrija pēc mūsu ieteikuma šo priekšlikumu atsauca. Negatīvais piemērs saistīts ar Rīgas domi. Tā bija noteikusi, ka pašvaldības iestāžu darbinieki apmaksāto arodveselības pārbaudi var iziet tikai pašvaldības veselības centros. Mēs norādījām, ka tas ir konkurences pārkāpums. Diemžēl pašvaldība savu nostāju nemainīja,» stāsta S. Ābrama. Par negatīviem piemēriem viņa sauc arī pašvaldību izdotas avīzes un pašvaldību komercsabiedrības, kuras darbojas jomās, kur tam, no tirgus viedokļa raugoties, nav pamatojuma. Spilgts piemērs ir uzņēmums Rīgas ūdens.
Arī jaunākos likuma grozījumus atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas paredz, ka pašvaldības nosaka, ar kādu atkritumu apsaimniekotāju jāsadarbojas komersantiem, S. Ābrama sauc par tādiem, kas tirgu aizver konkurencei. Pašlaik, stāsta KP priekšsēdētāja, problēma ir tā, ka padomes ieteikumi nav saistoši nedz valsts, nedz pašvaldību institūcijām. Tādēļ izstrādāti likuma grozījumi, kas paredz, ka KP ieteikumi būs saistoši arī publiskajam sektoram.
Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis teic, ka asociācija grozījumus vērtē, taču pagaidām vēl vienota viedokļa par tiem neesot. Arī Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam par grozījumiem nav viedokļa, viņš tikai norāda, ka «uz visiem padomes pārmetumiem Rīgas domei ir pamatoti pretargumenti, ne vienmēr KP atzinumos ņemta vērā reālā situācija konkrētajā pašvaldības sfērā».