Sākumā plānošana
Vannas istabas remontā vissvarīgākais posms ir plānošana, jo šis posms būvniecībā un apdares darbos ir samērā dārgs un laikietilpīgs. Vairāk uzmanības būtu jāpievērš pareizai flīzēšanai, kur pamata darbi un zināšanas ir pat obligātas, norāda būvniecības materiālu veikalu K-rauta remontdarbu pakalpojumu menedžeris Prīts Tams. «Pirms flīzēšanas nepieciešams rūpīgi pārdomāt vēlamo dizainu un ņemt vērā vannas istabas plānojumu. Ja visas telpas flīzēšana šķiet pārāk dārga un mērķis ir ietaupīt, tad tās sienas, kas nav tiešā saskarsmē ar ūdeni, var nošpaktelēt un pārklāt ar mitruma izturīgu krāsu. Ja, piemēram, vēlaties flīzēt sienas tikai ap vannu, kur ūdens šļakstās visvairāk, te nepieciešams mazliet vairāk nekā 10 kvadrātmetru flīžu,» akcentē speciālists.
Vannas istabas sienas un grīdas klāj galvenokārt ar keramikas, dabīgā akmens vai mozaīkas plāksnēm, kas ir visizturīgākās pret mitrumu.
Ķīmiskās rūpniecības produkcijas ražotāja Kiilto tirdzniecības pārstāvis Latvijā Rinalds Podziņš īpaši akcentē hidroizolācijas nozīmi vannas istabā. «Pirms apdares darbu sākšanas pats pirmais solis ir visu virsmu izlīdzināšana. Nākamais svarīgais etaps ir hidroizolācijas ieklāšana. Ir pieredzēts, ka taupīšanas nolūkā cilvēki izolācijas materiālus ieklāj tikai daļā telpas, taču tas agrāk vai vēlāk radīs likumsakarīgas sekas - ūdens un mitrums vienmēr atradīs ceļu, kā aizkļūt prom, un pa flīžu šuvēm iesūksies sienās vai grīdā, radot pastāvīgu mitrumu. Tad nu jāsaka tieši - vai nu hidroizolāciju liekam kārtīgi un visā telpā, vai nemaz,» pauž R. Podziņš.
Viņš arī atgādina svarīgu niansi - nereti mēdz notikt negaidīta ūdens izplūšana, piemēram, veļasmašīnas defekta dēļ izplūst ūdens.
«Ja ir pareizi apstrādāta telpas virsma, ūdens neizsūksies līdz apakšējiem kaimiņiem. Taču līdz ar jaunajām tendencēm cilvēki vairs nemēdz veidot nelielu slieksnīti pie vannas istabas durvīm. Tas tomēr nav pareizi, jo šādi ūdens var aizplūst koridorā, kur nav nekādas hidroizolācijas,» pauž Kiilto pārstāvis un piebilst, ka šīs ir būtiskas nianses, kuras obligāti jāņem vērā, veicot remontu. Tāpēc arī viņš aicina pirms darbu sākšanas rūpīgi izplānot visu objektu izvietojumu telpā un par darbu niansēm konsultēties ar speciālistiem, lai neaizmirstu it kā kādu sīkumu, kurš beigās var izrādīties liktenīgs un kura dēļ var nākties remontu pārtaisīt.
Rēķināt ilgtermiņā
Vannas istabas remonta nākamais posms ir iekārtojuma uzstādīšana; tas nozīmē izvēli starp vannu vai dušas kabīni, kā arī santehnikas izvēli un uzstādīšanu.
«Ir pamanāma tendence, ka aizvien vairāk cilvēku izvēlas aizstāt agrāk ierasto vannu ar dušas kabīni. Tas ir dzīves stils, kas nosaka šo izvēli, jo cilvēki vēlas ekonomēt gan laiku, gan arī naudu. Duša šajā gadījumā ļauj ietaupīt abus. Šodien ūdens ir ārkārtīgi dārgs, tāpēc cilvēki daudz rūpīgāk rēķina naudu un seko līdzi saviem tēriņiem,» stāsta santehnikas iekārtu uzņēmuma Hansgrohe pārstāvniecības Latvijā vadītājs Mārtiņš Ķurbe.
Viņš kā pozitīvu piemēru min arī pēdējo gadu tendenci, ka cilvēki, kuri tomēr izvēlas saglabāt vannu, bieži nevis pērk jaunu, bet gan restaurē līdzšinējo. «Ja to izdara kvalitatīvi un profesionāli, faktiski vanna piedzīvo otru mūžu, un tas ir būtiski arī no ekoloģijas viedokļa - nav nepieciešamības utilizēt veco vannu,» viņš piebilst.
Ne mazāk svarīgs ekonomēšanas faktors ir pareiza krānu un jaucējkrānu izvēle un uzstādīšana. «Protams, var jau pirkt jebko. Tomēr ir būtiski pirms šāda pirkuma pavērtēt, konsultēties ar speciālistiem. Lai gan arī konsultēšanās savā ziņā ir laimes spēle - pārdevējs var būt kompetents un profesionāls, bet var arī izrādīties pretēji. Taču svarīgākais aspekts santehnikas izvēlē ir cenas un kvalitātes proporcija,» akcentē M. Ķurbe un piebilst, ka arī krāna iegādē tomēr ir vērts veikt kaut vai elementārus aprēķinus, kas ļaus izdarīt likumsakarīgus secinājumus arī neprofesionālim.
«Mūsu uzņēmuma ražotie ūdenskrāni kalpo 15-20 gadu. Mēs arī dodam divu līdz piecu gadu garantiju par kvalitatīvu šā produkta kalpošanu. Loģiski, ka kvalitāte maksā naudu. Taču tiem, kuri uzskata, ka vairāki desmiti eiro par kvalitatīvu jaucējkrānu ir dārgi, vērts parēķināt izmaksas. Kad skatos cenas veikalā, daru šādi - no produkta cenas noņemu PVN summu, pēc tam no atlikušās summas noņemu vēl 50%, jo zinu, ka tāds vidēji ir tirgotāja piecenojums precei. Nu tad paskatāmies, kas paliek, - ja krāna cena ir trīs līdz pieci eiro, bet es zinu, ka mana uzņēmuma ražojumiem šādā cenā ir tikai izejvielas (metāla) vērtība, likumsakarīgs ir jautājums - no kāda materiāla un kādā kvalitātē ir gatavots šis lētais, visticamāk, kaut kur Ķīnā ražotais krāns,» situāciju tirgū ilustrē M. Ķurbe.
Viņš arī rosina rēķināt ilgtermiņā, apzinoties, ka ievērojami lētāko jaucējkrānu kalpošanas mūžs ir vidēji gads vai divi, tas nozīmē, ka 15 gadu laikā tiek nomainīti vidēji vismaz pieci krāni un tas prasa gan laiku, gan darbu.
Veselības aspekts
M. Ķurbe aktualizē vēl kādu būtisku niansi, par kuru pašlaik Latvijā vispār netiek runāts, - veselības aizsardzības prasību piemērošanu santehnikai. Pēc viņa stāstītā, lai gan ir prasības, kas nosaka arī santehnikas atbilstību dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšanas prasībām, reālajā dzīvē Latvijā neviens šīs nianses neievēro.
«Faktiski šīs prasības ievērošana uzlikta uz pārdevēju pleciem, taču reāli viņi nemaz nespēj pārbaudīt, vai konkrētā prece šīm prasībām atbilst. Līdz ar to pircējs nevar būt drošs, ka ražošanā izmantotie metāla sakausējumi ir droši veselībai un pēkšņi nezināmu iemeslu dēļ cilvēkam neradīsies neizprotama alerģija,» pauž speciālists un norāda, ka, piemēram, Vācijā ir ļoti stingri reglamentēta sertifikācijas sistēma jebkuram produktam un šo prasību ievērošanu kontrolē valsts institūcijas: «Vācijā izslēgta jebkāda iespēja, ka pircējam tiktu piedāvāta prece, kas pirms tam nav pārbaudīta, vai ir ekspluatācijā droša.» Eksperts uzsver, ka arī Latvijā būtu jāievieš šāda prakse, jo tā ļautu tirgū izskaust apšaubāmas kvalitātes un izcelsmes produktus jebkurā nozarē.