Darba likuma reformas, kuras nepieciešamas, lai palīdzētu atdzīvināt stagnējošo Francijas ekonomiku, sabiedrībā izrādījušās ārkārtīgi nepopulāras, un likumprojekts izraisīja divus mēnešus ilgus protestus ielās. Sociālistu valdība saskārās ar opozīciju pat no saviem deputātiem parlamentā, tāpēc bija spiesta ķerties pie līdz šim reti izmantotas iespējas pieņemt likumdošanas aktu, apejot parlamentu.
Tas jau otrdienas vakarā izraisīja tūkstošiem iedzīvotāju protestus vairāku Francijas pilsētu ielās. Protestētāji vainoja valdību demokrātiskā procesa pārkāpšanā. Policijas specvienības izmantoja gumijas lodes, lai atturētu protestētājus no mēģinājuma ielauzties parlamenta ēkā Parīzē, kur viņi kliedza, ka prezidentam Fransuā Olandam jāatkāpjas, vēsta BBC.
Valdība uzstāj, ka reformas nepieciešamas, lai palīdzētu samazināt augsto bezdarba līmeni. Izmaiņas nodrošinātu uzņēmējiem iespējas vieglāk pieņemt un atlaist darbiniekus. Taču daudzi uzskata, ka tas ļaus uzņēmējiem pārkāpt līdzšinējās darbinieku tiesības uz atbilstošu samaksu, atpūtu un atlīdzinājumu par virsstundu darbu.
Darba likuma grozījumi paredz, ka tiek saglabāta 35 stundu darba nedēļa kā vidējais darba stundu apjoms. Taču firmām ļauts ar arodbiedrībām vienoties par lielāku vai mazāku stundu skaitu konkrētā nedēļā.
Uzņēmumiem dotas lielākas tiesības samazināt atalgojumu, kā arī atvieglot līdz šim ārkārtīgi stingri regulētās iespējas atlaist darbiniekus un vienoties ar viņiem par mazāku piešķiramo brīvdienu skaitu.