Galvenās šaubas rada plāns fonda darbības nodrošināšanai piesaistīt tikai 10 ārstus ekspertus, kas ir nepietiekami. Pirmajos fonda darbības gados iedzīvotāju interese par iespējām saņemt kompensācijas būs paaugstināta. Paies laiks, kamēr pacienti apgūs gadījumus, kad viņiem ir tiesības pieprasīt kompensāciju, un sākotnēji aptuveni puse prasību varētu būt nepamatotas vai neatbilstošas. Nepietiekama pieredze šajā jomā un zemā administratīvā kapacitāte rada risku, ka ĀRF varētu netikt galā ar tam uzticēto uzdevumu.
Potenciālās kapacitātes problēmas apstiprina arī termiņš, kurā ĀRF izskatīs pieteikumus - līdz pat vienam gadam. No pacientu viedokļa tas ir ārkārtīgi ilgs laiks, un, zinot, ka pieteikumus apstrādās tikai 10 speciālisti, šis termiņš, visticamāk, ieilgs.
Būtisks ir arī jautājums par likumdošanā noteikto trīs gadu termiņu no kaitējuma izdarīšanas dienas, par kuru varēs pieprasīt atlīdzību. Konstatēt, tieši kura ārstnieciskā manipulācija izraisījusi kaitējumu, ir ārkārtīgi sarežģīti. Veselībai nevar iedot konkrētu garantijas periodu - sekas var parādīties arī vēlāk, tāpēc atteikumi noilguma dēļ noteikti būs strīdu objekts.
Turklāt nav atrunāta kārtība par to, kas notiek, ja tiek atteikts kompensēt radušos zaudējumus par kaitējumu veselībai. Kādas ir tālākās pacienta un ĀRF tiesības un pienākumi? Kādās instancēs pacients var vērsties, lai apstrīdētu lēmumu? Kurš aizstāvēs viņa intereses, un kam jāsedz juridiskie, ekspertīzes u. c. izdevumi? Apdrošināšanas līgumā šādi būtiski jautājumi ir atrunāti, un ārsta izdevumus tādos gadījumos sedz apdrošinātājs.
Taču vēl būtiskāks risks, kas rada pamatotas bažas, ir - vai ĀRF finanšu plūsma ir pietiekami saplānota un sabalansēta? Iekasēt maksājumus nav komplicēti, tomēr jāveic liels darbs, lai izvērtētu iespējamos riskus un saplānotu pietiekamas rezerves gadījumiem, ja būs jāizmaksā lielākas atlīdzības. Vai fondam būs pietiekami finanšu resursi, lai to veiktu? Apdrošinātāji šādos gadījumos nodrošinās, pārapdrošinot savu darbību un riskus, kā arī izmanto citus risinājumus. Vai ĀRF līdz ar rezervju izsmelšanu papildu līdzekļi tiks piesaistīti no valsts budžeta un kas par to maksās, vai paši pacienti?
Paredzams, ka to nozaru ārsti, kuriem visbiežāk jāsaskaras ar pacientu pretenzijām, tomēr turpinās sadarboties ar apdrošinātājiem. Valsts vēlme uzņemties visus ar pacientu veselībai nodarītajiem kaitējumiem saistītos riskus un uzticēt institūcijai ar ierobežotu kapacitāti pārsteidz. Loģiski būtu iesaistīt apdrošināšanas nozares speciālistus, kuriem ir pieredze un jau funkcionējoša infrastruktūra ārstu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā, kā arī pietiekami resursi atlīdzību izmaksāšanā. Optimālais risinājums būtu ĀRF darbības organizēšana līdzīgi, kā tas ir OCTA Garantijas fondam, kas Latvijā veiksmīgi funkcionē jau 16 gadu.
*Apdrošināšanas sabiedrības ERGO valdes locekle