Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Esam naski uz svešām mēlēm

«Zināt svešvalodas šodien ir vienkārši pragmatiska nepieciešamība,» ir pārliecināts Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Guntars Dreijers. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vismaz saskaņā ar statistiku apmierināt šo pragmatisko nepieciešamību mums izdodas visai labi, proti, 95% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju no 25 līdz 64 gadiem pārvalda vismaz vienu svešvalodu. Jāatzīmē, ka tas izskatās ievērojami arī uz kopējā Eiropas Savienības (ES) fona, jo saskaņā ar statistikas biroja Eurostat datiem vismaz vienu svešvalodu zina 65,7% ES iedzīvotāju.

Uzaugt svešvalodu vidē

G. Dreijers uzskata, ka naskākas uz svešo mēļu apgūšanu ir tās paaudzes, kas piedzimušas pēc deviņdesmito gadu sākuma: «Viens ir tas, ka robežas ir vaļā, un otrs - visi mediji, plašsaziņas līdzekļi, tehnoloģijas pieejamas svešvalodās. Viņi aug svešvalodu vidē, turklāt arī izglītības iespējas šodien ir ļoti daudzveidīgas un piedāvā dažādas iespējas attīstīt savas valodu prasmes.» Lielākā daļa Latvijas skolēnu jeb 97,93% no kopējā skaita mācās angļu valodu, nākamā ir krievu valoda ar 41,66%. Vācu valodu apgūst 11,02%, franču valodu - 2,26% skolēnu. Bez jau minētajām valodām skolās mācās arī spāņu, latīņu, ivritu, ķīniešu un citas valodas. Jāatzīmē, ka daļa pamanās apgūt vairākas mēles vienlaicīgi, piemēram, 22 no 4576 skolēniem, kas valstī mācās franču valodu, tā ir ceturtā svešvaloda.

Tomēr, lai gan, piemēram, angļu valodu pie mums apgūst katrā skolā un uzskata jau par pašsaprotamu, valodu centra Valodu vēstniecība pārstāve Kristīne Dundure novērojusi, ka jauniešiem bieži nepietiek ar tām zināšanām, ko spēj sniegt obligātā izglītības programma. «Agrāk angļu valodu nāca mācīties gados vecāki cilvēki, bet nu redzama tendence, ka bērni un jaunieši nevar pilnvērtīgi to iemācīties skolas solā un arvien vairāk nāk pie mums uz valodu skolu, piemēram, lai sagatavotos eksāmeniem,» viņa atklāj. Šādos gadījumos biežākā motivācija esot tieši studijas ārzemēs, tāpēc lielu popularitāti gūst mācību programmas, kas sagatavo starptautiski atzītu sertifikātu iegūšanai, piemēram, IELTS vai TOEFL testi. Esot grūti spriest par iemesliem, kāpēc nereti nepietiek ar skolā iegūtajām zināšanām, lai tos nokārtotu, taču tas vēršot uzmanību uz izglītības kvalitāti.

Mainās valodu tendences

«Varētu minēt divus galvenos valodu apguves iemeslus: pirmkārt, tas ir ekonomiskais, jo šīs prasmes uzņēmējdarbības vidē palīdz pārvarēt starpkultūru šķēršļus, otrkārt, kultūras aspekts. Ja cilvēku kaut kas dzīvē interesē, svešvalodu zināšanas paver plašas iespējas mūzikā, literatūrā, ceļojot,» ir pārliecināts G. Dreijers. Viņš uzsver, ka joprojām stabilu pozīciju saglabā angļu valoda, taču arī svešvalodu apguvē esot redzama tendenču maiņa jeb modes lietas, piemēram, arvien populārāka pie mums kļūst spāņu valoda. G. Dreijera vārdus apstiprina arī Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošie dati, kas vēsta, ka spāņu valoda mūsu skolās pašlaik ir piektā populārākā svešvaloda.

K. Dundure min vēl kādu pēdējo gadu tendenci: «Agrāk bija ļoti izteikti, ka mācījās citas valodas, lai varētu braukt strādāt uz ārzemēm, bet nu redzams, ka tās nepieciešamas arī vietējā tirgū. Pie mums īpaši novērojams arī korporatīvais sektors - darbavietas nodrošina saviem padotajiem kursus, saprotot, ka tas atmaksāsies.» Viņa uzskata, ka apgūt citu valodu nekad nav par vēlu, piemēram, Valodu vēstniecībā mācoties gan trīsgadnieki, gan sirmgalvji, taču esot skaidrs, ka jaunībā koncentrēšanās spējas un arī citas iemaņas ir krietni elastīgākas.

Valodu kursi kļūst arvien pieprasītāki, taču G. Dreijers uzsver, ka mūsdienās tā nav vienīgā iespēja: «Šodienas globālā pasaule katram piedāvā to efektīvāko veidu, kā apgūt svešvalodas, - citam netīk sēdēt auditorijā, tad var braukt uz attiecīgo valsti mācīties, datorizētā jaunā paaudze daudz iemācās caur tehnoloģijām. Katram jāsaprot, kāds ir tas tuvākais veids - auditorijā, caur socializāciju vidē vai sēžot vienatnē ar datoru.» Jāpiebilst, šodienas ģeopolitiskajā situācijā ne reizi vien dzirdēts, ka jāsāk mācīties austrumu valodas, arī Ventspils Augstskolas pārstāvis ir pārliecināts, ka pavisam drīzā nākotnē augs pieprasījums gan pēc ķīniešu, gan arābu un indiešu valodas. Valodu vēstniecība gan ar šādu tendenci vēl nav saskārusies.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Svešvalodas Latvijas skolās

Valoda Apguvēju
skaits*
Angļu 197 428
Krievu 61 184
Vācu 22 344
Franču 4668
Spāņu 702
Lietuviešu 386
Ivrits 269
Latīņu 220
Igauņu 185
Zviedru 166
Ķīniešu 98
Norvēģu 84
Dāņu 45
Japāņu 39
Somu 26
Itāļu 7
Arābu 5
*Izglītojamo skaits, kas konkrēto valodu apgūst vispārizglītojošajās dienas mācību programmās
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?