Viņš uzsvēris, ka stratēģijā ievērojama vieta atvēlēta galveno draudu nacionālajai drošībai noteikšanai tieši ekonomikas sfērā. Pie tiem pieskaitīta zemā konkurētspēja, izejvielu eksporta attīstības modelis, augsta atkarība no ārējās ekonomiskās konjunktūras, atpalicība perspektīvo tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā, nacionālā budžeta sistēmas nesabalansētība, nepietiekams kreditēšanas resursu apjoms, nacionālās finanšu sistēmas neaizsargātība.
Formulējums par Krievijas ekonomikas atkarību no izejvielu eksporta parādījās nacionālās drošības statēģijā uz rekordlielā naftas cenu krituma fona. Eksperti jau pievērsuši uzmanību tam, kā degvielas cenas samazināšanās mainījusi Krievijas varas pārstāvju retoriku - viņi arvien biežāk aicina «gatavoties sliktākajam». Par to izteicies gan valdības vadītājs Dmitrijs Medvedevs, gan prezidents Vladimirs Putins.
Jau pirms jaunā gada kļuva zināms, ka stratēģijā, ko V. Putins parakstīja 31. decembrī, par draudiem nosaukta arī islāmistu grupējuma Islāma valsts darbība, NATO paplašināšana un tuvošanās Krievijas robežām, krāsu revolūciju inspirēšana. Galveno pretinieku vidū tika minētas Amerikas Savienotās Valstis un to sabiedrotie.