Tāpat būtiski ir pieauguši interneta tirdzniecības apjomi. Savukārt lielākie izaicinājumi loģistikas centriem ir izmaksu pieaugums (piemēram, elektrības izmaksu kāpums), kā arī darbinieku trūkums. Uzņēmumu pārstāvji arī norāda, ka būtu ļoti ieinteresēti Ķīnas preču izplatībā Eiropas ziemeļu reģionā.
Apgrozījums kāpj
Uzņēmuma Do it, kurš strādā loģistikas centrā Berģi, pārstāvis Artūrs Vikmanis stāsta, ka salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu šogad uzņēmums savu apgrozījumu pieaudzējis par 5%. Pašlaik no loģistikas centra Berģi uzņēmums Do it apkalpo 39 veikalus piecās valstīs - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā un Bulgārijā. 2009. gadā ir uzsāktas regulāras piegādes arī Ukrainas un Islandes klientiem. A. Vikmanis min, ka loģistikas centrs piedāvā gan preču uzglabāšanu, gan kravu pārkraušanu, gan preču komplektāciju pēc klienta pieprasījuma, gan arī preču šķirošanu un marķēšanu, uzlīmju izgatavošanu un tulkošanu, inventarizācijas pakalpojumus un diennakts apsardzi. Kopš 2011. gada tiek piedāvāti arī muitas noliktavas pakalpojumi. «Mūsu portfelī 30% ir Latvijas klientu, pārējie klienti ir no Lietuvas, Islandes, arī Krievijas. Mums ir savs stabils klientu loks, ar kuriem mēs strādājam jau ilgu laiku, un jaunus klientus vismaz pašlaik nemeklējam, jo noliktavas kapacitāti jau patlaban izmantojam visā pilnībā,» situāciju raksturo A. Vikmanis.
Par to, ka šogad noteikti sagaidāms apgrozījuma pieaugums, pārliecināta arī uzņēmuma DHL Express rīkotājdirektore Sņežina Kazakova. «Mūsu loģistikas centri Jelgavā un Ķekavā piedāvā dažādus noliktavas pakalpojumus - gatavo un automatizēto preču apstrādi un distribūciju, muitas un kravu apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī tā dēvēto zaļo loģistiku, kurā katrs klients var iegūt pārskatu par piegāžu ķēžu radītajām emisijām,» stāsta S. Kazakova.
Piedzīvo izaugsmi
«Jāteic, ka mēs savu loģistikas centru darbībā nejūtam īpašu ietekmi tam, ka samazinājies sauszemes un avio kravu apjoms. Mūsu galvenie klienti ir lielie Latvijas uzņēmumi ar stabiliem eksporta tirgiem Eiropā, tādēļ arī Krievijas embargo, kas ir veicinājis kravu samazinājumu, mūs īpaši neietekmē. Lai gan, protams, zināms izaicinājums pastāv, jo tiem mūsu klientiem, kas ir mazie un vidējie uzņēmumi un kuru galvenais eksporta tirgus līdz šim bijusi tieši Krievija, vērojams eksportētās produkcijas apjoma kritums. Taču, kā jau minēju, tā kā tie nav mūsu galvenie klienti, tad arī apjoma kritums mūs tik ļoti neietekmē,» norāda S. Kazakova. Viņa arī uzsver, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir krities produkcijas apjoms, jo Latvijā ekonomikas izaugsmes tempi ir samērā lēni.
Taču labā ziņa ir tā, ka saskaņā ar S. Kazakovas teikto par 30% pieaudzis interneta tirdzniecības apjoms. «Latvijas iedzīvotāju interneta veikalos pirkto preču piegāde ir būtiska mūsu loģistikas centru darbības sastāvdaļa. Īpaši varu uzsvērt interneta veikala Amazon, kurā tiek veikti daudzi pirkumi, nozīmi, tāpat arī Ķīnas interneta veikali vērtējami kā būtiski. Domāju, ka iepirkšanās interneta veikalos ies plašumā, jo tajos atrodami daudz labāki cenu piedāvājumi nekā citās tirdzniecības vietās, un cenas, ņemot vērā mūsu sabiedrības ne tik augstos labklājības rādītājus, cilvēkiem ir ļoti nozīmīgas,» situāciju raksturo S. Kazakova.
Izaugsmi piedzīvo arī lielveikalu tīkla Rimi loģistikas centri Rīgā un Ķekavā. Rimi Latvija piegādes tīkla procesu direktors Vjačeslavs Gavriļuks stāsta, ka šogad vērojams stabils piegādāto preču apjomu pieaugums gan uz Latvijas, gan arī Lietuvas un Igaunijas veikaliem.
Trūkst darbinieku
Gan DHL Express rīkotājdirektore, gan arī A. Vikmanis kā vienu no lielākajiem loģistikas centru izaicinājumiem min darbaspēka pieejamību, ar kuru ir problēmas. A. Vikmanis stāsta, ka vasarā ir vislielākās grūtības, jo mazāk kvalificētie darbinieki, piemēram, krāvēji, aiziet strādāt celtniecības darbos, kur var vairāk nopelnīt, iespējams, arī aplokšņu algu dēļ. Savukārt S. Kazakova min, ka darbā bieži piesakās jauni cilvēki bez pieredzes, taču ar neadekvāti augstām prasībām par atalgojumu, un šīs prasības uzņēmums nevar izpildīt, īpaši ņemot vērā, ka jauno darbinieku apmācībā nākas ieguldīt vērā ņemamus resursus. V. Gavriļuks par darbaspēka pieejamību teic, ka «Rīgas noliktavā nesaskaramies ar īpašām grūtībām darbaspēka piesaistē, savukārt Ķekavā šobrīd aktīvi komplektējam darbinieku sastāvu».
Par iespējamo Ķīnas preču izplatīšanu visam Ziemeļeiropas reģionam, kuru minējis arī satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan S. Kazakova, gan A. Vikmanis bilst, ka tajā saskata milzīgu potenciālu Latvijas loģistikas centru attīstībai. S. Kazakova piebilst, ka viņas pārstāvētais uzņēmums jau ar to pašlaik nodarbojas attiecībā uz interneta veikalos nopirkto preču piegādi klientiem.
Vidusāzijas tirgos grūtības
Ja uzņēmumiem Do it un DHL Express, kā arī Rimi Latvija loģistikas centriem, kuru galvenais piegāžu mērķa tirgus ir Baltija un Eiropa, šogad apgrozījums ir audzis, tad pilnīgi cita situācija ir loģistikas centram Apeks Daugavpilī, kurš apkalpo Kazahstānu, Uzbekistānu un Tadžikistānu. Uzņēmuma valdes loceklis Vjačeslavs Aņisko min, ka šā gada pirmajā pusē apgrozījums krities par 50% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu. Apeks galvenie klienti ir Kazahstānas, Uzbekistānas un Tadžikistānas uzņēmēji, kuriem uzņēmums piegādā Eiropas preces, pārsvarā lielgabarīta kravas - dažāda veida tehniku. Piegāžu no minētajām valstīm uz Eiropu tikpat kā neesot.
Apeks sniegtie galvenie pakalpojumi ir muitas noliktava, kravu iekraušana un izkraušana, uzglabāšana, dokumentācijas noformēšana, kravu pārvadājumi, multimodālā transporta organizācija, kā arī iekraušana un transportēšana dažādiem dzelzceļa aprīkojumiem uz platformām. V. Aņisko min, ka muitas noliktavai pieder dzelzceļa pievadceļš, kas ļauj vienlaikus iekraut četrus dzelzceļa vagonus. Kopējā noliktavu platība pārsniedz 1200 kvadrātmetru.
Taujāts par apgrozījuma krituma galvenajiem iemesliem, V. Aņisko min vietējās valūtas devalvāciju Kazahstānā, kas uzņēmējiem sadārdzinājusi jau tā ne īpaši lēto importu no Eiropas. Savukārt Tadžikistānas uzņēmēji tiem nepieciešamās preces aizvien vairāk iepērk Krievijā, nevis Eiropā, Krievijas rubļa kursa krituma dēļ. V. Aņisko arī min, ka uzņēmumam lielu konkurenci rada Lietuvas loģistikas centri, kas varot pakalpojumus piedāvāt nedaudz lētāk. Savukārt par Ķīnas preču distribūciju saviem klientiem V. Aņisko teic, ka tur lielu konkurenci veido terminālis Baltkrievijā, jo īpaši tādēļ, ka Kazahstāna, Uzbekistāna un Tadžikistāna, tāpat kā Baltkrievija, ir vienotā muitas savienībā, kas nodrošina zemākus tarifus. Runājot par darbaspēka pieejamību, V. Aņisko min, ka pašlaik trūkst tikai to speciālistu, kuri aizpilda muitas deklarācijas. Šādu profesionāļu Daugavpilī neesot. Tiesa, uzņēmums speciālistus gatavs apmācīt saviem spēkiem.