Ar savām zināšanām Pujāts labprāt ir gatavs padalīties, tāpēc interesentiem iesaka izvēlēties kādu no iespējām - twitter: ppujats, instagram/facebook: Pauls Pujats vai Snapchat: Pukaki1991.
Pēc sacensībām runāju ar tēvu Intu. Pēc viņa domām, esi šeit izdarījis darbu par 120 procentiem. Pašam arī ir tāda sajūta, lai gan pēc kvalifikācijas sacīji, ka ir vēl trīs kārtis un esi gatavs lēkt vēl augstāk?
Es teicu, ka mans sapnis piepildījās jau tad, kad es atbraucu uz olimpiskajām spēlēm. Par to jau es biju gandarīts. Tas, ka izpildīju kvalifikāciju, jau bija kā odziņa uz saldējuma. Es zināju, ka tas ir manās spējās un jebkas ir iespējams, ja ļoti tic tam. Ar izdarīto es pats esmu apmierināts. Es esmu pateicīgs arī cilvēkiem, kas mani tik ļoti atbalsta - gan Latvijā, gan Amerikā, gan visur pasaulē. Tas man dod vislielāko prieku, ka cilvēki tik ļoti atbalsta un palīdz.
Zināms, ka tēvs finansiāli atbalsta, brālis Kārlis palīdzēja tribīnēs ar padomu. Kuri vēl palīdz?
Man ir pazīstami cilvēki no pasaules malu maliņām - Ķīnas, Portugāles, Puertoriko, Kanādas, Spānijas, Vācijas… No ļoti daudzām valstīm. Draugi man ir visapkārt.
Draugi ir no studiju laikiem?
Gan studiju biedri, gan cilvēki, kurus es iepazīstu, ceļojot apkārt. Pārsvarā tie ir ceļojumos iegūtie draugi.
Kuram no brāļiem ir tuva Ķīnas filozofija un meditācija?
Vispār jau mūsu tēvs nodarbojas ar taidzji un cigunu. Pagājušajā vasarā es uz vienu mēnesi biju aizbraucis uz Ķīnu, un mēs ar tēvu meditējām intensīvi. Cēlāmies četros no rīta un piecas līdz septiņas stundas katru dienu meditējām. Caur meditāciju var daudz ko tālāk sasniegt. Var sakārtot savu prātu, gūt lielāku apskaidrību. Katram cilvēkam vajadzētu atrast savu lietu, kas varētu padarīt viņam tīrāku prātu.
Ko meditācija dod sportam un konkrēti kārtslēkšanai?
Noteikti palīdz psiholoģiski, nomierina. Vislabāk to darīt ir agri no rīta vai vēlu vakarā. Meditācija tiešām attīra prātu, dod jaunas domas un idejas, kas var palīdzēt jebkurā dzīves jomā, ne tikai sportā.
Joprojām meditē?
Jā, katru dienu. Cenšos to darīt vismaz divdesmit minūtes, bet parasti meditēju vienu stundu. Tad vēl ir taidzji un ciguns.
Vecākais brāli Kārlis arī to dara?
Viņš mazāk, jo ļoti koncentrējas mācībām. Patlaban viņš mācās Amerikā maģistrantūrā būvinženiera specialitātē.
Ko pats tagad dari? Augstskolas diploms jau ir iegūts - tikai sporto?
Jā, sportoju un esmu beidzis rakstīt grāmatu. Pēc olimpiskajām spēlēm vēlos grāmatu izdot. Tā būs par veselīgiem ēdieniem un veselīgu dzīvesveidu. Daudzi mani draugi un paziņas ir jautājuši padomu, lai pastāstu par savu pieredzi veselīga dzīvesveida uzturēšanā. Man vieglāk ir izdot grāmatu, nevis katram personiski skaidrot. Tur būs ne tikai mana pieredze, jo es daudz ko esmu mācījies no citiem.
Kādā valodā būs grāmata?
Angļu.
Angliski rakstīt ir vieglāk nekā latviešu valodā?
(Smejas.) Sen neesmu rakstījis latviešu valodā. Ja būs interese Latvijā, man nebūs nekādu problēmu grāmatu pārtulkot latviski. Es gribēju uztaisīt mazu eksperimentu, palīdzēt citiem cilvēkiem. Dot viņiem atpakaļ, jo viņi palīdz man.
Ko vēl dari bez sportošanas?
Esmu palīdzējis Memfisas štatā universitātes vietējiem kārtslēcējiem. Tas principā bija brīvprātīgais darbs, nesaņemot atlīdzību. Kāpēc lai es to nedarītu, ja man ir brīvs laiks.
Kādi ir laikapstākļi treniņiem Memfisā?
Ļoti karsts. Pēc piecām vai desmit minūtēm ārā esi jau slapjš. Treniņi ir jāplāno agri no rīta vai vēlu vakarā. Jo īpaši vasarā tur it ļoti liela sutoņa. Apjumtās manēžas mums nav, tāpēc ziemā treniņi ir jāplāno atkarībā no laikapstākļiem.
Kas nodrošina finansējumu treniņiem - joprojām tēvs?
Nauda man nāk gan no tēva, gan arī šogad saņēmu 6000 eiro, lai sagatavotos olimpiskajām spēlēm, no Latvijas Olimpiskās vienības. Esmu ļoti pateicīgs viņiem par to.
Šis gads veiksmīgi iesākās ar olimpiskā normatīva sasniegšanu, pārvarot 5,70 metru augstumā novietoto latiņu, taču pēc tam gads bija smags, jo visu laiku mocīja savainojumi?
Tā arī bija, jo traumu dēļ nevarēju lēkt ar pilnu ieskrējienu. Aizmugurējā muskuļa savainojums man bija, ar muguru bija nelielas problēmas, un tad vēl pārforsēju un iestiepu pleca saites. Šo iemeslu dēļ nevarēju lēkt ar pilnu ieskrējienu un ar cietākām kārtīm.
Treniņu apstākļi Amerikā pilnībā apmierina?
Patlaban es trenējos viens pats vai arī ar Memfisas studentu grupu. Mani tas ļoti apmierina. Nav man sparinga partnera vai kaut kā tamlīdzīga, tad būtu jautrāk vai labāk, bet ir OK. Memfisas komanda ir ļoti draudzīga. Viņi zina, ka es jau esmu beidzis augstskolu, bet tāpat turpina mani atbalstīt.
Kādu specialitāti ieguvi Memfisā?
Es apguvu ķīniešu valodu un internacionālo tirdzniecību.
Tagad nav problēmu sarunāties ķīniešu valodā?
Jā, varu sarunāties. Ik pa laikam jau valoda pazūd, ja to neizmanto ikdienā.
Ķīniešu valoda, šķiet, ir ļoti grūti apgūstama?
Es to pašu teiktu par matemātiku. Ķīniešu valodu man apgūt ir vieglāk.
Ķīniešu valodu mācījies, jo Ķīnas ekonomika strauji attīstās?
Tieši tā. Mani pašu arī ļoti interesē ķīniešu valoda, Ķīnas kultūra un vēsture.
Esi jau sācis dibināt biznesa kontaktus Ķīnā?
Pagaidām es galveno uzmanību veltu sportam. Kamēr vēl būšu jauns un mans ķermenis būs labs pret mani, es izmantošu iespēju sportot, cik vien varēšu.
Cik ilgi ķermenis būs jauns?
Cerams, ka visu mūžu (smejas).
Rio olimpiāde ir devusi stimulu cītīgi strādāt turpmākos četrus gadus?
Jā, noteikti. Es tajā pašā vakarā pēc sacensībām rūpīgi apsvēru visu, kas ir bijis, un sapratu, ka esmu ļoti pateicīgs par to, ko man jau ir izdevies izdarīt, kaut arī finālā nepārlēcu sākuma augstumu 5,50 metrus. Bet tā bija pirmā reize, kad sāku sacensības tādā augstumā. Manuprāt, tā bija vienreizēja pieredze, un ceru, ka tas ir tikai sākums.
Kas būtu jāuzlabo, lai cīnītos ar kārtslēkšanas eliti, tāda kalibra lēcējiem kā francūzis Reno Lavilenjē?
Kārtslēkšanā astoņdesmit procentu ir mentālā gatavība. Tā ir joma, kurā es tagad strādāšu. Kārtslēkšanā nevar vienkārši ieskrieties un lēkt. Ir diezgan nopietni jādomā, ko dara, jo tas ir ļoti tehnisks sporta veids. Jāzina, kā rīkoties katrā mazākajā kustībā. Fiziski es jūtos ļoti labi. Tagad galvenais darbs būs pie mentālās gatavības stiprināšanas. Tas būs ļoti izaicinoši.
Kādu mērķi sev izvirzīsi uz nākamo sezonu?
Pēc sacensībām es aizbraucu mājās, un pirmais, ko es izdarīju, - sarakstīju savus mērķus uz nākamo gadu. Un kas man ir jāizdara, lai mērķus sasniegtu. Tas ir ļoti svarīgi visiem sportistiem, kuri startē nopietnā līmenī, - izvirzīt konkrētus mērķus.
Kādus mērķus izvirzīji?
Es parasti tos paturu pie sevis. Ja stāsta citiem, var nesanākt.
Jautāšu no otras puses - cik ilgam laikam būtu jāpaiet, lai sāktu startēt augstākajā līmenī, piemēram, Dimanta līgā?
Jo ātrāk, jo labāk. Es būšu ļoti uzmanīgs. Es tikšu skaidrībā ar savu mentālo gatavību un visām pārējām lietām, kuras es vēlos pilnveidot. Kad viss saliksies kopā, tad arī būs super.
Latvijas rekorda labojums 5,80 metri ir tavā plānā?
Noteikti. Tas ir vēl viens sapnis, ko es vēlos piepildīt.
Tas, ko tagad treniņos dari, būtiski atšķiras no tā, ko tev savulaik mācīja Aleksandrs Obižajevs, kuram joprojām pieder Latvijas rekords kārtslēkšanā?
Es esmu ļoti pateicīgs viņam, ka viņš man iedevis tik daudz zināšanu un tik lielu bāzi, lai es tagad turpinātu attīstīt sevi. Mans brālis Kārlis arī īstenībā ir ļoti daudz palīdzējis. Viņam ir liels nopelns, ka esmu šeit olimpiādē. Viņš man ir atradis laiku arī tad, kad viņam bija agri jāiet uz mācībām. Kad viņš atbrauc uz sacensībām, arī es parasti uzrādu labu rezultātu.
Puikas gados nodarboties ar kārtslēkšanu pašam gribējās? Jo tas varētu būt tēva Inta nepiepildītais sapnis, kuram Murjāņu sporta skolā desmitcīņas nodaļā kārtslēkšana laikam jau bija mīļākā disciplīna.
To es nezināju. Pārsvarā es darīju visu, ko mans vecākais brālis darīja. Mums ir triju gadu starpība, un es sekoju viņam. Man kārtslēkšana patīk, it īpaši, ja es lecu augstu, tad es lecu ar baudu. Ir gan arī tā, ka vienu dienu šo lietu var ļoti mīlēt, bet otru - ne īpaši. Bet tā jau ir visur, kas ir ļoti tuvs.
Ir bijuši arī nepatīkami kritieni ārpus matračiem?
Jā, ir bijuši, un nav patīkami krist uz zemes. Nedrošības sajūta visvairāk gan piezogas, ja pirms lēciena neizceļ rokas līdz galam un riktīgi ierauj muguru. Tā var ļoti bīstami satraumēties. Tas ir nepatīkamākais, un plus vēl kārts var saplīst.
Tad jau parasti sportisti iekrīt matračos…
Tā ir, bet ne vienmēr.
Cik kāršu esi salauzis?
Nevienu - un ceru tā arī turpināt. Ar kārtīm ir ļoti rūpīgi jāapietas, tāpat kā ar sievietēm (smejas). Man ir sešas kārtis, un vēl vienu es izmantoju vingrinājumiem. Vienas kārts cena ir 700-800 dolāru. Īpaši jaunie modeļi ir diezgan dārgi.
Nav grūti izvēlēties, ar kuru kārti lēkt?
Tagad vairs ne, jo ir zināms, kādi ir koeficienti un kādu svaru tieši man vajag izmantot.
Vai būs iespēja tevi redzēt arī startējam Latvijā?
Cerams - jā. Es vēlētos startēt mājās un savējiem parādīt, kā esmu satrenējies. Pēc mēneša būšu Latvijā, bet nezin vai es lēkšu. Sezona jau beidzas. Tagad man būs nepieciešama atpūta, jo man bija problēmas ar plecu, bet tad sāksies gatavošanās jaunajai sezonai.