Sudmaliņas ir viena no jautrākajām un straujākajām polkām. Patais' manim, bāleliņi,/ Sausu koka sprigulīti,/ Lai es varu rijas kulti, /Klipu klapu klap! Dejotāji virpuļo kā dzirnavu spārni, dejas zīmējumi ir gluži kā dzirnakmeņu apļi. Sudmaliņu vārds dots arī starptautiskajam tautas deju festivālam, kas šogad no 2. līdz 7. jūlijam notiks Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā un Pilsrundālē. Festivāla idejas autore ir Deju svētku Goda virsvadītāja, horeogrāfe Ingrīda Edīte Saulīte. Festivāls jau kļuvis par stabilu tradīciju, guvis ārvalstu viesu, Latvijas dejotāju, skatītāju un kritiķu augstu vērtējumu.
«Sudmaliņas šogad notiks astoto reizi, un tas nozīmē, ka tradīcija ir stabila un daudzas norises būs tādas pašas kā iepriekš - būs gan dalībnieku gājiens (2. jūlijā plkst. 18.00 Jomas ielā Jūrmalā), gan atklāšanas un noslēguma koncerts, gan uzstāšanās brīvdabā un koncertzālēs Latvijas pilsētās, labdarības pasākumi pansionātos un rehabilitācijas centros,» uzskaita horeogrāfs un deju pedagogs Jānis Purviņš. «Bet jaunais un neparastais būs tas, ka būs konkurss - festivāla dalībnieki sacentīsies par galveno balvu.» J. Purviņš domā, ka tas būs ļoti interesanti ne tikai pašiem festivāla dalībniekiem, bet arī skatītājiem. Viena lieta ir dejot publikai, bet pavisam citas emocijas dejotājiem ir tad, kad viņi rāda savu prasmi, salīdzinot to ar citu kolektīvu varēšanu. Konkursa diena 3. jūlijā Dzintaru koncertzālē būs bezmaksas pasākums.
Sudmaliņu tradīcija ir ar koncertiem doties ārpus Rīgas: tā viesi var iepazīt Latviju, bet Latvijas iedzīvotāji - redzēt dažādu tautu dejas. J. Purviņš sola, ka festivālā šogad būs liela dažādība, jo piedalīsies tautas deju ansambļi no Armēnijas, Baltkrievijas, Gruzijas, Izraēlas, Ķīnas, Polijas un Turcijas. Bez 12 deju grupām no Latvijas, kas ir oficiālie festivāla dalībnieki, kā viesi dejos arī tautas deju ansambļi Dancis, Gatve, Līgo, Rotaļa un Teiksma, kas festivāla atklāšanas koncertā 2. jūlijā plkst. 19.30 Dzintaru koncertzālē līdzās citu valstu dejotāju sniegumam veidos Latvijas vizītkarti - stāstu, izdejojot skaistākās no latviešu tautas dejām. Uz neveiklo standarta jautājumu, kura tad ir tā skaistākā, J. Purviņš diplomātiski atbild: «Katram tā ir sava. Esam atlasījuši 11 dejas. Bet deju Sudmaliņas noslēguma koncertā (7. jūlijā plkst. 19.00 Jelgavā, Pasta salā) izpildīs visi festivāla dalībnieki.»
Paša J. Purviņa pūrā ir 277 oriģinālhoreogrāfijas un tautas deju apdares, tajā skaitā divas deju izrādes un 20 horeogrāfiski uzvedumi. Kuras tautas dejas, izņemot latviešu, viņam patīk vislabāk? Horeogrāfs paliek nelokāms - latviešu. «Tā ir skaistākā deja, skaistākie tautastērpi un skaistākā mūzika, skaistākie deju raksti un soļi. Pamatā latviešu deja radusies no rituāla dejas, kur ir smeldze, gruntīgums… Bet šis izteiksmes veids ir radošs, tagad dejas valodā tiek izstāstīti stāsti. Krāsaini un saturīgi!»