Augšanas apstākļi un ražība krāsainajiem sakņaugiem neatšķiras no ierastajiem, lielāko daļu šķirņu var veiksmīgi glabāt līdz pat nākamā gada pavasarim - aprīlim -, tie der gan ēšanai svaigā veidā, gan sautēšanai, gan cepšanai, var likt pie zupām. Daži gan zaudēs savu krāsu vārot, piemēram, sarkanie burkāni, tādēļ tos labāk lietot citādā veidā. Krāsainās šķirnes nav hipsterīgi noskaņotu mūsdienu selekcionāru izgudrojums, bet nāk pārsvarā no Vidusāzijas un Tālajiem Austrumiem - Turcijas, Indijas, Ķīnas, Afganistānas, Irānas, Pakistānas u. c. Vienkārši pie mums tie līdz šim nav bijuši plašāk pazīstami.
Runājot par garšām - vizuāli neizteiksmīgie baltie burkāni ir pat asāki par oranžajiem, savukārt dzeltenie ir saldi un lielā daudzumā satur vērtīgo beta karotīnu un citas veselībai noderīgas vielas. Sarkanie un violetie burkāni garšas ziņā nebūt nav «niknāki» par saviem oranžajiem brāļiem. Sarkanie ir ļoti sulīgi un svaigā veidā labi der salātos, savukārt violetajiem tumša ir tikai miziņa, pati sakne ir oranža ar violetām stīdziņām, salda. Šie burkāni ir ļoti piemēroti sulu spiešanai, jo sakne nav šķiedraina vai sausa.
Krāsainās bietes gan garšas ziņā ir maigākas par sarkanajām, labi garšo un izskatās svaigos salātos, ir gardas cepšanai, sautējumiem.
Ja ir problēmas bērniem iemānīt dārzeņus, krāsainie burkāni un bietes ir variants, jo izskatās jautri un dekoratīvi, kas mazajiem ēdājiem ir ļoti svarīgi.