Vēriens pierimis
«Ušakovs - Šlesers, Šlesers - Ušakovs» - šis sauklis uzreiz pēc 2009. gada vēlēšanām iezīmēja jauno kārtību Rīgas domē, kas solīja dinamiskas pārmaiņas. Domes vadību pārņēma Saskaņas centrs, un tam pievienojās ar vērienīgu Aināra Šlesera reklāmas kampaņu startējusī LPP/LC. Tas ļāva izveidot salīdzinoši vienkāršu varas konstrukciju. Tajā nebija knapi sastutētas koalīcijas ar trim vicemēriem kā iepriekšējā sasaukumā, kurā pat jautājums par kuģošanas virzienu Rīgas kanālā prasīja debates vairākās domes sēdēs. Pašvaldību darbā nepieredzējušais Nils Ušakovs nonāca pie domes stūres tandēmā ar ārkārtīgi ambiciozo A. Šleseru, kurš gan steidzās izveidot Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomi, gan apsolīja milzīgu Lido kompleksu Centrāltirgū, gan radīja Birokrātijas apkarošanas centru. Pēc viņa ievēlēšanas Saeimā vicemēra krēslā nokļuvušais Andris Ameriks ar tik skaļiem paziņojumiem neizcēlās un daļu A. Šlesera iniciatīvu pamazām nolika tālākos plauktos. Taču kopumā koalīcija ir strādājusi samērā stabili, no SC izslēgti divi deputāti, bet GKR pie sevis uzņēma Antru Sakni, kura bija ievēlēta no Pilsoniskās savienības.
Jau no pirmajām domes sēdēm kļuva skaidrs, ka jaunizveidotā koalīcija opozīcijai ļaus labākajā gadījumā paklaigāt. N. Ušakovs domes sēdēs reizēm gluži demonstratīvi spēlējas ar mobilo tālruni, kad tribīnē runā Olafs Pulks vai Juris Viņķelis. Opozīcijas nometnē būtiskas pārmaiņas ienesa Vienotības izveidošanās, jo daļa no Pilsoniskās savienības deputātiem tajā neiestājās un tagad pārstāv biedrību Demokrātiskie patrioti. Opozīcija apgalvo, ka valdošie izmanto viņu iniciatīvas, sākumā noraidot, bet vēlāk pasniedzot kā savas. SC un GKR programmas prezentācijā N. Ušakovs lepojās, ka nosaka modi politikā, jo tagad visas partijas sola saglabāt viņa ieviestās atlaides. Pilsētas budžeta tērēšana ir nemitīgu diskusiju avots, un katra no pusēm tos pašus skaitļus interpretē atšķirīgi. Izšķērdību Rīgas vadītājiem pārmet daudzi, un nerimst bažas, ka būs iztērētas visas savulaik iekrātās rezerves. Tomēr ieviestais bezmaksas transports pensionāriem un vēlāk arī skolēniem ir viens no SC/GKR spēcīgākajiem ieročiem vēlētāju balsu iegūšanai. Tāpat domes vadība paliek pie sava, ka ir bijis izdevīgi pašvaldībai būvēt dzīvokļus, nevis pirkt jau gatavas mājas no attīstītājiem. N. Ušakovs arī nav atzinis, ka būtu pieļāvis kļūdu, nepievēršot uzmanību mājokļu siltināšanai. Pēdējā laikā lielas summas tērētas iekšpagalmu sakārtošanai, savukārt vairākas ielas un tilti, īpaši Salu tilts un Ulmaņa gatves pārvads, ir katastrofālā stāvoklī.
Pretrunīgais ceļš
Pašvaldību vēlēšanu laikā bieži tiek uzsvērts, ka tās risina saimnieciskus jautājumus un daudz mazāk saistītas ar politiku. Tieši Rīgas domes pēdējais sasaukums pierāda, ka tā nav. Tirdzniecības vietu tīklu Rižskij dvorik Maskavā vēl var uztvert kā atbalstu Latvijas uzņēmējiem, turpretim N. Ušakova regulārā piedalīšanās 9. maija svinībās, bijušā Maskavas mēra, vēlāk Kremļa nežēlastībā kritušā Jurija Lužkova vizīte Rīgā 2010. gadā, bet visvairāk jau Rīgas mēra pieņemtais lēmums atbalstīt parakstu vākšanu par referenduma sarīkošanu, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu, liecina, ka N. Ušakovs ir izteikti politiska figūra. Ne velti viņa fotogrāfijas izmanto SC kampaņā arī citās Latvijas pilsētās. Parakstu vākšanas atbalstīšanu N. Ušakovam tagad asi pārmet latvisko partiju mēru kandidāti, uz ko standarta atbilde ir - viņš bijis kopā ar saviem vēlētājiem.
Vēl viens solis, kas ļāva opozīcijai runāt par to, ka Rīga iet pret pārējo Latviju, ir lēmums pamest Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) 2012. gadā. LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis uzskata, ka nākotnē Saeima var pieņemt Rīgas likumu, kas galvaspilsētai nebūs izdevīgs, un tad LPS nevarēs Rīgu aizstāvēt. «Īslaicīgu publicitāti ar izstāšanos Rīga ieguva, bet ilgtermiņā tas nav tālredzīgs solis,» norāda M. Pūķis. Kad vien iespējams, N. Ušakovs tomēr demonstrē lojalitāti valstij, piemēram, šogad tieši 4. maijā atklāja rekonstruēto Ziemeļblāzmas kultūras pili. Sasaukuma laikā Nils Ušakovs pabijis plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā gan ar neveiksmīgo piedalīšanos Rīgas maratonā, kas viņu noveda slimnīcā, gan līdz šim nepiedzīvotu tēla veidošanas pasākumu, iemitinot darba kabinetā divus kaķus no dzīvnieku patversmes, kuri tur mīt joprojām.
Naudas noslēpumainie ceļi
Vienā ziņā Rīgas dome ir turpinājusi iepriekšējo sasaukumu darba praksi - tajā ik pa brīdim notiek kāds ar korupciju vai naudas piesavināšanos saistīts skandāls. Tomēr līdz pašām augšām tie nenonāk nekad, un baumu līmenī visi var stāstīt, ka vicemērs Andris Ameriks no uzņēmējiem iekasē 20% - pierādīts tas nav. Skaļākie skandāli ir Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes vadītājas Ārijas Stabiņas aizturēšana par kukuļņemšanu, un nesen KNAB lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu. Tāpat nāca klajā skandāls ar SIA Rīgas nami augsta riska finanšu darījumiem - zaudēti 1,2 miljoni latu, un par to nāksies atbildēt valdes priekšsēdētājam Kārlim Kavacam un valdes loceklim Almeram Ludvikam, kuri abi bija GKR biedri. Daudz savādu lietu notiek transporta jomā - caurredzama nebija ne e-talona ieviešana, ne iecere izveidot Rīgas satiksmes meitasuzņēmumu Rīgas acs, tāpat daudz pārmetumu izskanēja par mikroautobusu pārvadājumu konkursu. Pavisam svaigs skandāls saistīts ar arodbiedrību LABA un tās bijušo līderi, domes Satiksmes departamenta darbinieku Vitāliju Reinbahu, un viņa iespējamo saistību ar naudas izspiešanu no mikroautobusu pārvadātājiem, kā arī Latvijas TV konstatēto vairāku SC deputātu saistību ar šo arodbiedrību, kuras pašreizējais vadītājs Raimonds Gailis ir SC/GKR saraksta 8. vietā.