Nepatīkamu pārsteigumu vēl pirms starta Laurai sarūpēja organizatori. Pirmajā disciplīnā 100 metru barjerskrējienā sportistes pa skrējieniem sadala pēc sezonā uzrādītajiem rezultātiem. Laura šosezon ir uzrādījusi lielisku personisko rekordu 13,07 sekundes, un viņai vajadzēja būt ceturtajā - spēcīgāko dalībnieču - skrējienā, tāpēc liels bija pārsteigums starta protokolā ieraugām viņas uzvārdu otrajā skrējienā. Izrādās, ka organizatori bija kļūdījušies, barjerskriešanas pieteikumā it kā ierakstot Ikaunieces-Admidiņas šīs sezonas rezultātu lodes grūšanā. Abi rezultāti sākas ar skaitli 13, tāpēc arī notikusi pārrakstīšanās. Uz Latvijas puses iebildumu, ka vajadzētu labot ne tikai ciparus starta pieteikumā, bet arī izmainīt skrējiena dalībnieču savietojumu, atbilde bijusi, ka neko vairs nevarot mainīt. «Ko mēs vēl varējām darīt?» šo rindu autoram pārvaicāja Lauras treneris Andis Austrups un piebilda: «Tas mums tikai vēl vairāk uzdzina dusmas.»
Kļūdainais pieteikuma ieraksts tomēr būtiski ietekmēja Lauras rezultātu pirmajā disciplīnā. Piektdienas rītā Riodežaneiro lija. Arī pirmā skrējiena laikā, bet pēc tam lietus mitējās un skrejceļš ar katru nākamo skrējienu kļuva sausāks. Ikaunieces-Admidiņas skrējienā bija arī divi pāragrie starti, konkurentes no Lauras tālu atpalika, un finišā 13,33 sekundes. «Startējot labāko skrējienā, rezultāts varēja būt pat zem 13 sekundēm, bet ko nu vairs zīlēt, kā būtu,» rūgti secināja sportistes treneris.
Augstlēkšanas sacensības Lauras Ikaunieces-Admidiņas nometnē gaidīja ar nelielām bažām. Pavasarī sportistei iesāpējās kreisais ceļgals. Sākoties vieglatlētikas sezonai, tāllēkšanā viss bija kārtībā, turpretī augstlēkšanas sektorā atspēriena kāja bija jutīga. Treneris ieteica pamēģināt lēkt ar otru kāju. To nācās arī darīt Rio, tāpēc Laura sajūsmā saķēra galvu, kad bija pārvarējusi latiņu 1,77 metru augstumā, lai gan viņas personiskais rekords ir 1,85 metri. Rio arī bija rekords, tikai lecot ar labo atspēriena kāju. Divi mēģinājumi 1,77 metru augstumā bija nesekmīgi. Trešajā Laura sāka ieskrējienu, bet tad atgriezās atpakaļ pie ieskrējiena markas. Palika 15 sekundes lēcienam. Steigā vajadzēja lēkt. Latiņa nošūpojās, bet, par laimi, nenokrita.
Lodes grūšanas sacensībās pēc Ikaunieces-Admidiņas pirmā mēģinājuma treneris Austrups pielēca kājās un uz pāris sekundēm izpildīja dažas kustības no sambas dejotāju repertuāra. 13,52 metri nebija personiskais rekords, taču labākais rezultāts septiņcīņas sacensībās un lielisks sniegums sezonas atbildīgākajā startā. Lielajos mačos lode Laurai parasti nebija klausījusi.
200 metru skrējienā Latvijas rekordiste jau startēja stiprāko skrējienā, finišēja trešā (23,76 sekundes) un pirmo dienu beidza 9. pozīcijā ar 3782 punktiem.
Otrā sacensību diena sākās ar vilšanos. Tāllēkšanas sektorā pirmajā lēcienā bija ļoti minimāls pārkāpums. Ja būtu trāpījusi uz dēlīša, vajadzētu būt 6,30 vai pat 6,35 metriem. Tobrīd Ikauniece-Admidiņa atkrita uz 12. pozīciju un sāka šaubīties par iekļūšanu labāko sešniekā. Daudzcīņas sacensības tāpēc ir interesantas, ka vienā disciplīnā daudz kas var pamanīties. Šķēpmešanā Laura sasniedza lielisku personisko rekordu 55,93 metri, kas šajā disciplīnās bija labākais, un uzlēca jau uz piekto pozīciju.
Pēdējā disciplīnā - 800 metru skrējienā - Ikauniece-Admidiņa cīnījās līdz pēdējiem distances metriem un finišā aiz noguruma saļima. «Ar mani tā gadījās pirmo reizi,» atzina Laura. «To nevar izskaidrot, bet ir tādas sāpes, ka nevar ne nostāvēt, ne apsēsties. Tad vēl tā savilktā «aizmugure» [augšstilba aizmugurējais muskulis - M. Z.]... Cerēju, ka varbūt vēl varu atspēlēt punktu deficītu, bet pirmo reizi es tā biju gar zemi - izpumpējos no visas sirds.»
Ikauniece-Admidiņa atzina, ka šīs ir bijis sezonas pēdējais starts. Esot jāatpūšas un jāsadziedē savainojumi, jo šosezon to bijis tik daudz kā vēl nekad.