Negrib VID funkcijas
Būvnieki vienbalsīgi pauž: nevar viens uzņēmums iet pie cita uzņēmuma un prasīt, lai tas uzrāda savas grāmatvedības atskaites. Turklāt, kā jautā uzņēmēji, kāpēc tad mēs no saviem nodokļiem finansējam Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un VID struktūrā strādājošo Finanšu policiju?
Jēkabpilī strādājoša būvuzņēmuma Jēkabpils PMK valdes loceklis Arnis Putniņš par minēto ieceri pauž savu sašutumu, sakot: «Es esmu būvnieks un nevaru kontrolēt, kā citi uzņēmumi maksā vai nemaksā nodokļus. Es arī nevaru iedomāties, kāds būtu šādas iniciatīvas īstenošanas mehānisms. Vai tad ģenerāluzņēmēju tagad apveltīs ar VID pilnvarām? Tad jau man savā uzņēmumā jāveido tam atsevišķa struktūrvienība ar juristiem un grāmatvežiem! Man taču nemaz nav tādu resursu, es esmu būvnieks.» A. Putniņš arī retoriski jautā - ja šāda norma par solidāro atbildību tiks pieņemta, vai tad par apakšuzņēmēja nenomaksātajiem nodokļiem sodīs ģenerāluzņēmēju? Uzņēmējs gan arī uzsver, ka ģenerāluzņēmēja pienākums ir laikus norēķināties ar apakšuzņēmēju, lai tas tālāk var izpildīt savas saistības.
Arī Valmieras uzņēmuma SCO Centrs valdes priekšsēdētājs Jānis Matisons teic: «Ģenerāluzņēmējs nevar izkontrolēt cita uzņēmuma - apakšuzņēmuma - nodokļu nomaksu. Es neredzu mehānismu, kā tas var darboties. Turklāt ar nodokļu pārbaudēm jānodarbojas VID.» Savukārt būvkompānijas Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš uzsver, ka ģenerāluzņēmējam pilnībā jāuzņemas atbildība par apakšuzņēmēja darbībām būvlaukumā, bet ģenerāluzņēmējs praktiski nevar atbildēt par to, kas notiek «apakšnieka» noliktavā, grāmatvedībā vai bankas kontā. O. Ozoliņš arī norāda, ka priekšlikuma par to, ka ģenerāluzņēmumam jāatbild par apakšuzņēmumu nodokļu nomaksu, parādīšanās liecina, ka valsts institūcijas atzīst savu bezspēcību cīņā ar ēnu ekonomiku.
Astoņās ES valstīs
Runājot par ēnu ekonomikas apkarošanu un to, kāpēc vispār šāds Finanšu ministrijas priekšlikums parādījās, uzņēmuma Arčers vadības padomnieks Imants Akmentiņš teic, ka daudz efektīvāk būtu vienoties par minimālo darba samaksas likmi katrā no būvniecības profesijām, par kuru zemāk vienkārši nevarētu maksāt, kā arī elektronisko uzskaites kartīšu ieviešanu būvlaukumos, kas ļautu precīzi uzskaitīt, cik cilvēku, kad un cik ilgi atrodas būvlaukumā.
Visi aptaujātie būvnieki teic, ka apakšuzņēmēji netiek piesaistīti uz labu laimi, vienkārši skatoties, kurš piedāvā lētāku cenu. Uzņēmumiem ir izstrādāti savi kvalitātes kritēriji. «Labi apakšuzņēmēji apkārt nemētājas,» skaidro I. Akmentiņš.
Kā liecina informācija Latvijas Būvuzņēmēju partnerības mājaslapā, pašlaik solidārā atbildība ieviesta astoņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs - Austrijā, Beļģijā, Francijā, Somijā, Vācijā, Nīderlandē, Itālijā un Spānijā - un arī ārpus ES esošajā Norvēģijā.