Tendences maiņa
Pēdējās nedēļās bija vērojama augšupejoša tendence Lielbritānijas iedzīvotāju atbalstam valsts aiziešanai no ES. Piemēram, periodā no 10. līdz 16. jūnijam septiņās no deviņām aptaujām vadībā bija izstāšanās kampaņa, raksta ziņu aģentūra Reuters. Pēc pagājušajā ceturtdienā notikušās parlamenta locekles no Leiboristu partijas Džo Koksas, kura atbalstīja Apvienotās Karalistes turpmāku dalību ES, slepkavības, ko pastrādāja britu nacionālists, svaru kausi ir nosvērušies par labu palikšanai ES.
Laikraksta The Daily Telegraph, kas atbalsta Apvienotās Karalistes aiziešanu no ES, pasūtītā un socioloģisko pētījumu firmas ORB veiktā aptaujā, kuras rezultāti tika publicēti pirmdien, 53% respondentu atbildēja, ka balsos par Lielbritānijas palikšanu ES, bet 46% sacīja, ka balsos par izstāšanos.
Arī sociālo pētījumu organizācija NatCen pirmdien nākusi klajā ar aptauju, kurā 53% respondentu ir par palikšanu ES, bet 47% - pret. Savukārt socioloģisko pētījumu uzņēmuma Survation pēc avīzes The Mail on Sunday pasūtījuma veiktajā telefonaptaujā Lielbritānijas palikšanu atbalstīja 45%, bet izstāšanos - 42% respondentu.
Tajā pašā laikā respektablā tirgus pētījumu uzņēmuma YouGov un izdevuma The Times kopīgā aptaujā, kas veikta pagājušajā nedēļas nogalē, 44% dalībnieku atbalstījuši Lielbritānijas izstāšanos no ES, bet 42% - palikšanu ES.
Otras iespējas nebūs
Palikšanas un izstāšanās kampaņas izmanto pēdējās stundas pirms referenduma, lai pārliecinātu neizlēmušos vēlētājus, kuri, visticamāk, izšķirs balsojuma iznākumu.
Lielbritānijas konservatīvais premjerministrs Deivids Kemerons otrdien īpašā uzrunā norādīja, ka izstāšanās no ES nodarītu milzīgu kaitējumu Apvienotās Karalistes ekonomikai un nacionālajai drošībai. «Briti, neaizejiet,» D. Kemeronu citē raidsabiedrība BBC. «Ja mēs aizejam, tad mūsu kaimiņi pieņems mūs ietekmējošus lēmumus bez mums.»
Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hemonds brīdinājis, ka pēc aiziešanas no ES Apvienotā Karaliste nevarēs pēc kāda laika pārdomāt un mēģināt vēlreiz iestāties Savienībā, jo pievienošanās nosacījumi nebūs pieņemami britiem. Viņš norāda, ka tādā gadījumā valstij būtu jāpiekrīt pievienoties eirozonai un Šengenas zonai. «Ja mēs nolemjam aiziet, tad mēs arī aizejam, uz visiem laikiem, bez iespējas pārdomāt.»
Lielbritānijas izstāšanās atbalstītājs Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas līderis Naidžels Farādžs savā viedokļrakstā, kas otrdien bija publicēts tabloīdā Daily Express, apgalvoja, ka aiziešana no «neizdevušās politiskās savienības» palīdzēšot Lielbritānijai «atgūt kontroli pār savām robežām, savu demokrātiju un pavērst mūsu valsti pretī aizraujošai nākotnei». «Mums ir jāizmanto šī iespēja, jo maz ticams, ka tāda būs vēlreiz,» rakstīja N. Farādžs.
Draudi Kemeronam
Pagaidām ir daudz nezināmo, kas notiks gadījumā, ja 24. jūnija rītā Lielbritānijas Vēlēšanu komisija paziņos, ka briti ir atbalstījuši izstāšanos no ES jeb Brexit.
Analītiķi prognozē, ka Lielbritānijā varētu sākties asas iekšpolitiskās cīņas, jo daļa valdošās Konservatīvās partijas biedru varētu pieprasīt D. Kemerona atkāpšanos. Opozīcijā esošās Leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins neizslēdz, ka Brexit gadījumā varētu pieprasīt sarīkot parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas.
Lisabonas līguma 50. pants nosaka procedūru, kādā norisinās dalībvalstu izstāšanās no ES. Lielbritānijai būs jāinformē ES, ka tā vēlas izstāties. Tādā gadījumā sāksies ilgstošs sarunu process, kas ilgs kā minimums divus gadus. Šajā laikā Lielbritānija joprojām būs ES dalībvalsts un uz to attieksies bloka likumdošana.