Neatkarīga būveksperta atzinumā par šo ēku teikts, ka tās pagraba pārseguma konstrukcija ir avārijas stāvoklī un neatbilst būtiskiem nosacījumiem. Sācies pamata sienu un pārseguma sabrukšanas process. Rīgas pilsētas būvvalde lēmusi, ka kopīpašniekiem nekavējoties jāpārtrauc ēkas ekspluatācija.
Līdzīga situācija ir dažas mājas tālāk - Akmeņu ielā 22, par kuru gan tehniskais atzinums nav iesniegts, taču būvvalde lēmusi, ka arī šīs ēkas ekspluatācija nekavējoties jāpārtrauc, un arī te pie sienas rēgojas paliels plakāts. Spriežot pēc aizkariem logos, ēka pilnīgi noteikti ir apdzīvota. Kopumā patlaban Rīgā apzinātas 36 mājas ļoti kritiskā stāvoklī, taču daudzās no tām dzīvo cilvēki. Desmit ēkās telpu ekspluatācija aizliegta pilnībā, divpadsmit - daļēji, par pārējām tiek gaidīts atzinums, Dienu informēja Rīgas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka. Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs iepriekš intervijā LNT pieļāva, ka tā esot «aisberga redzamā daļa», tas nozīmē, ka realitātē iedzīvotājiem bīstamu māju galvaspilsētā ir krietni vairāk, tikai tas nav konstatēts oficiāli.
«Būvniecības likums nosaka, ka būvvaldei ir tiesības aizliegt ēkas ekspluatāciju, savukārt Civillikums - ka nevar aizliegt ieiet savā īpašumā un iznākt no tā. Plakāti ir izlikti pie fasādēm, lai informētu ne tikai ēkas iemītniekus, bet arī, piemēram, pastniekus, sētniekus, ka ēkā nav atļauts ieiet,» stāsta I. Žūka. Teorētiski būtu iespēja grūstošo ēku līdzīpašniekus sodīt, tomēr būvvalde uzskata, ka līdzekļus labāk būtu ieguldīt ēkas konservācijā. Ir arī tādi īpašnieki, kuri ir sākuši noformēt dokumentus un izstrādāt tehniskos risinājumus, lai bīstamo situāciju novērstu. Būvvaldes mājaslapā internetā atrodams avārijas stāvoklī esošo māju saraksts, kurā lasāmi arī būvvaldes lēmumi, lielākoties tajos konstatēts, ka ēkas ekspluatācija nekavējoties jāpārtrauc.
Daļu ēku, kas ir avārijas stāvoklī, apsaimnieko pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP). Uzņēmuma pārstāve Santa Vaļuma skaidro, ka īpašnieki tiek informēti par ēku tehnisko stāvokli, taču lēmumu var pieņemt tikai viņi paši un nevienu ar varu neko darīt piespiest nevar. «Daļā māju uz sapulcēm neierodas puse dzīvokļu īpašnieku, un lēmumu pieņemt nevar. Daļā ierodas vairākums, bet nobalso pret uzkrājuma veidošanu. Apsaimniekotājs kaut ko var darīt tikai nodrošinātā finansējuma ietvaros, bez tā mēs esam ar sasietām rokām,» norāda S. Vaļuma. RNP pārstāvji atsevišķos gadījumos paši vēršas būvvaldē, lai tā pieņem lēmumu par ēkas ekspluatācijas pārtraukšanu, jo nav tiesību cilvēkus izlikt no viņu īpašuma. Arī tad, ja īpašnieki būvvaldes lēmumu ignorē, māju noslēgt apsaimniekotājs nedrīkst. Situāciju sarežģī arī tas, ka lielākoties ēkās jāveic darbi, kas prasa lielus ieguldījumus, piemēram, pamatu nostiprināšana.
S. Vaļuma atzīst, ka daļa dzīvokļu īpašnieku cer, ka avārijas gadījumā tās novēršanai pašvaldība iedos naudu un visu sakārtos. Taču šādā gadījumā tiek izrakstīts rēķins visu dzīvokļu īpašniekiem. «Plānotie darbi vienmēr ir lētāki nekā avārijas novēršana,» atgādina S. Vaļuma.
Rīgas domes opozīcijas deputāts Valdis Gavars (Vienotība) gan uzskata, ka bieži vien ēku sliktajā stāvoklī tomēr vainojams apsaimniekotājs, kritizējot tieši RNP, kas iekasējot naudu, bet daudzas mājas novedot līdz kliņķim. Esot bijuši arī gadījumi, kad it kā ir parādi, taču tie neapstiprinoties. Netiekot uzraudzītas arī nelikumīgas ēku pārbūves, kas būtiski pasliktina to stāvokli. «Ja daļai dzīvokļu īpašniece ir pašvaldība, bieži vien cilvēki bojā ēku apzināti, un tad, kad viņiem ierāda citu mājokli, atstāj šos dzīvokļus kriminālā stāvoklī,» atzīst V. Gavars. Viņš atgādina, ka daudzu avārijas stāvoklī esošu ēku īpašniece ir valsts, kurai būtu jārāda priekšzīme to sakārtošanā.
Arī premjers Māris Kučinskis (ZZS) intervijā LNT teicis, ka ir pēdējais laiks veikt grozījumus Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, «kā tas ir civilizētajās vecajās Eiropas valstīs», kur ir pilnas tiesības īpašniekam atsavināt tās mājas, kas apdraud iedzīvotājus vai ir pamestas, ziņo LETA. V. Gavars gan brīdina, ka šāds risinājums var līdzēt tikai atsevišķos gadījumos, bet esot bažas, kā šādas likuma normas varēs piemērot praksē.