Jauniešu bezdarba rādītāji parasti ir pat augstāki par kopējiem bezdarba rādītājiem valstī, jo daudzi 15-24 gadus veci jaunieši vēl mācās un tāpēc pastāvīgu darbu nemeklē. Taču tas ir vājš mierinājums sabiedrībai tajās valstīs, kurās bezdarbs jauniešu vidū pārsniedz 50%, piemēram, Spānijā vai Grieķijā.
Latvijā jauniešu bezdarbs ir 22% līmenī, tas ir aptuveni Eiropas Savienības vidējais rādītājs. Taču arī Latvijas aptuveni 21 tūkstotis reģistrēto jauniešu bezdarbnieku ir vērā ņemama problēma, kas pastiprina sabiedrībā pastāvošo sociālo nevienlīdzību, turklāt pastiprina arī reģionālās atšķirības labklājības līmeņa ziņā.
EY nesen veica G20 valstu jauno uzņēmēju viedokļu pētījumu, kas tika gatavots G20 jauno uzņēmēju alianses samitam. (Šis samits papildina septembrī plānoto G20 valstu līderu sanāksmi.) Pētījumā tika meklēti risinājumi jauniešu bezdarba mazināšanai, jo tieši mazie un vidējie uzņēmēji nodarbina aptuveni divas trešdaļas visu G20 valstu darbaspējīgo iedzīvotāju. Tāpēc šobrīd un nākotnē tieši jaunie uzņēmēji ir un būs viens no galvenajiem jaunu darbvietu avotiem.
Nav pārsteigums, ka EY pētījums parāda, ka lielākā problēma jauna biznesa sākšanai ir sākotnējo līdzekļu trūkums. To atzīst trīs ceturtdaļas aptaujāto uzņēmēju. Uzņēmīgi jaunieši parasti paļaujas uz draugu un vecāku naudu, lai sāktu savu biznesu, taču šis faktors pastiprina nevienlīdzību, proti, talantīgiem jauniešiem no mazturīgām ģimenēm nav bagātu vecāku, tāpēc viņi tiek izslēgti no uzņēmējdarbības ļoti agrā vecumā.
Valsts atbalsts šīs problēmas risināšanā ir ļoti būtisks, un ir labi piemēri, kur valsts piedalās kā sākotnējā kapitāla nodrošinātājs, piemēram, Lielbritānijā ir ieviests Jauno uzņēmumu aizdevumu mehānisms, kas atbalsta tieši 18-24 gadu vecu jauniešu radītos uzņēmumus.
EY apskats atklāj arī, ka 33% jauno uzņēmēju vēlētos vienotas valsts aģentūras izveidi, kas nodarbotos ar jauno uzņēmēju nodokļu jautājumiem. Tas parāda, ka jauniem uzņēmumiem nereti ir grūti izpildīt visas tās likumdošanas prasības, kas izvirzītas lieliem uzņēmumiem ar daudzu gadu pieredzi. Tāpat jaunie uzņēmēji vēlētos saņemt spēcīgākus nodokļu politikas atbalsta mehānismus tieši viņu centieniem.
Pētījumā 66% jauno uzņēmēju norāda, ka biznesa darbības sākšanai vajadzīga specifiska apmācība un uzņēmējdarbības prasmes, atbildības uzņemšanās un radoša domāšana problēmu risināšanā būtu jāiekļauj izglītības sistēmā maksimāli agri. Arī šeit valstij vajadzētu rīkoties, lai minētās prasmes ietveru izglītības sistēmā. Piemēram, Korejā ir izveidota īpaša mazo un vidējo uzņēmumu korporācija, kas apmācījusi vairākus tūkstošus jauno uzņēmēju.
Tāpat svarīga ir mentoru pieejamība, jo pētījumi rāda, ka 88% to jauno uzņēmēju, kuriem ir mentori, biznesā izdzīvo, bet bez mentoriem izdzīvo tikai 50% uzņēmēju. Pētījums arī parāda, ka jauno uzņēmumu darbību būtiski kavē kultūras normas, kuras paredz, ka neveiksmīga uzņēmējdarbība tiek uztverta kā izgāšanās un muļķības pazīme, turklāt samazina jauniešu iespējas veidot tālāku karjeru. Šī ir visas sabiedrības problēma, tāpēc mums publiskajā apritē jāveicina pozitīvu stāstu veidošana par jaunu cilvēku uzņēmības labajiem piemēriem. Tāpat arī izglītības sistēmai jāatbalsta bērnu un jauniešu centieni mēģināt, nevis centieni par katru cenu meklēt drošību un stabilitāti.
Latvijā jau ir iniciatīvas gan nodokļu politikā, gan izglītības sistēmā, kas vērstas uz jaunu un mazu uzņēmumu darba veicināšanu, taču būtu vērts jauno uzņēmējdarbību tieši saistīt ar jauniešu bezdarba mazināšanas problemātiku, radot konkrētas, mērķtiecīgas iniciatīvas, pārņemot labāko citu valstu praksi un radot savus labās prakses piemērus.
* EY vadības konsultāciju nodaļas direktore