Ja nestrādā un nemācās
Kopš 2014. gada, kad programma Jauniešu garantija tika sākta, kopumā profesionālo kvalifikāciju ir ieguvuši 2786 jaunieši, Dienai stāsta Valsts izglītības attīstības aģentūras Profesionālās izglītības projektu departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane. Uzņemšana notiek gan ziemā, gan vasarā, un arī tagad jaunieši var pieteikties un pusotra vai gada laikā iegūt profesiju.
Lai gan projekts vērsts uz jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri nemācās un nestrādā, pieteikties var arī tie, kuri savienotu mācības ar darbu. Statistika gan rāda, ka lielākā daļa jeb 2140 jauniešu, kuri ieguvuši profesiju, nav bijuši nodarbināti. Tā esot laba tendence, jo šie cilvēki nav starp tiem, kuri nonāks uz ielas un neko nedarīs, piebilst E. Purmale-Baumane. Ja šo skaiti analizē vēl sīkāk, redzams, ka vismaz puse pēc mācību pabeigšanas uzreiz ir atraduši darbu. VIAA ir dati arī par tiem, kas pēc tam mācības turpina citā programmā vai iestājas, piemēram, augstskolā. Aģentūrā vēl piebilst, ka divas trešdaļas jauniešu ir vecumā līdz 24 gadiem. Daļa ir pabeiguši vidusskolu, bet nav zinājuši, ko iesākt tālāk, citi nav tikuši izvēlētās augstskolas budžeta grupā. Diena, iepriekš tiekoties ar šo programmu jauniešiem, novērojusi, ka ir arī tādi, kuri profesiju nolēmuši iegūt pat pēc augstskolas absolvēšanas, jo secinājuši, ka izvēlētā joma nav viņiem piemērota.
Nesasniedz mērķi
Lai gan rezultāti izklausās labi, tik spoži ar programmas realizāciju gan nesokas. E. Purmale-Baumane atklāj, ka līdz projekta beigām, kas noslēgsies 2018. gada 31. augustā, ir jāsasniedz diezgan augsti rādītāji - kvalifikācija jāiegūst 6500 jauniešiem, kuri nav strādājuši un mācījušies, un 1496 jau nodarbinātām personām. Attiecīgi šobrīd izpilde pret plānoto ir 32,92 procenti un 43,18 procenti, lai gan projekts ir jau pusē. Ir gan iespēja termiņus vēl pagarināt. Lai pieņemtu lēmumu, datus analizēs Eiropas Komisija. «Vietu skaits ir stipri lielāks nekā jauniešu aktivitāte. 2015. gada septembrī mēs piedāvājām 3500 vietu, savukārt uzņēmām tikai 2500 izglītojamo. Konkursa kā tāda nav, te ir tikai jauniešu vēlme,» saka E. Purmale-Baumane.
Uzņemšana norit visu vasaru, tomēr tikai augustā plānota plašāka informatīvā kampaņa, tagad daudz ir atkarīgs no pašām skolām un piesaistītajiem karjeras konsultantiem, kas strādā reģionos. Speciāliste bilst, ka arī darba devējiem vajadzētu būt daudz vairāk ieinteresētiem un sadarboties programmu īstenošanā, tādējādi padarot šo izglītību prestižāku. No viņas teiktā var noprast, ka darba devēju iesaiste ir nepietiekama.
Cer, ka būs vairāk
Diena aptaujāja vairākas profesionālās izglītības iestādes, un aina paveras dažāda. Vieniem ir problēmas savākt pietiekami daudz jauniešu, lai izveidotu grupu, savukārt citur intereses netrūkst. Jelgavas tehnikumā uzņemšana piecās programmās sākusies jau 10. jūnijā, bet pirms divām nedēļām pieteikušies bija vien seši cilvēki, tagad gan to skaits audzis, stāsta tehnikuma direktore Janīna Rudzīte. Pērn sākts īstenot divas programmas - bārmeņi un autoatslēdznieki -, bet šogad klāt nākuši arī namu pārziņi, sausās būves tehniķi un autodiagnostiķi. Iepriekšējo gadu tendences rāda, ka jaunieši pieteikties nāk vien augustā, kad beigusies uzņemšana augstskolās un daļa atbraukuši no ārzemēm, kur pavadīta vasara. Direktore vēl piebilst, ka iepriekšējo gadu absolventi darbu ir atraduši, un daļa jau pēc prakses palikuši strādāt uzņēmumos, tāpēc rezultāts vērtējams kā labs.
Par intereses trūkumu nesūdzas Saldus tehnikuma direktors Ojārs Garoza, visas plānotās grupas izdošoties izveidot. Savukārt Cēsu profesionālajā vidusskolā tik labi nesokas. Skolas direktore Maira Apsīte pieļauj, ka tas skaidrojams ar reģionā koncentrēto izglītības iestāžu skaitu - jauniešiem ir ļoti plašas iespējas. Šobrīd neliela grupa apgūst būvniecību un praksē devušies tie jaunieši, kuri mācās par mēbeļu galdniekiem, bet lielas grupas izveidot nav izdevies. Arī ar jauno audzēkņu uzņemšanu šobrīd iet slikti, tomēr skolā cer, ka līdz augusta beigām situācija mainīsies.