Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Bez dialoga pārmaiņas buksēs

Ja vecāki ir bērnu izglītības pasūtītāji, viņiem arī jāspēj iesaistīties diskusijā ar skolu par to, kas jāuzlabo vai jāmaina, lai iegūstamās izglītības kvalitāte būtu gana augsta. Lai arī ne visās Latvijas skolās tas notiek vienlīdz gludi, Skolas Dienas uzrunātie eksperti piekrīt - vecākiem skolai jādara zināmas savas prasības. Tiesa, vārds «prasīt» te varbūt arī nav īsti vietā.

Kad jāsāk reaģēt

Kvalitatīvu izglītību patlaban arvien mazāk raksturo sekmīgi apgūtu zināšanu kopums, jo zināšanas ir mainīgas, skaidro Iespējamās misijas (IM) mācību programmas vadītājs Rolands Ozols: «Par daudz būtiskākām kļūst cita veida prasības izglītībai - veidot skolēniem prasmes izvirzīt sev sasniedzamus mērķus, analizēt informāciju, patstāvīgi mācīties, produktīvi izmantot mūsdienu tehnoloģijas, sadarboties mērķu sasniegšanai, konstruktīvi risināt problēmas, uzņemties atbildību par savu rīcību.» Otrkārt, kvalitatīvu izglītību nosaka sadarbība starp skolu, vecākiem un bērniem un vienota izpratne par atbildības sadalījumu - kādas ir kopīgās vērtības un kā tās tiek īstenotas mācību procesā. «Ja šīs divas lietas skolā ir, parasti visi ir apmierināti ar izglītības kvalitāti. Ja ne - sākas atbildīgo meklēšana, pārpratumi,» teic R. Ozols.

Jana Simanovska no Latvijas Vecāku foruma norāda, ka skolu/izglītības kvalitātes izmērīšana ir ļoti sarežģīts uzdevums, skolas Latvijā ir ļoti atšķirīgas. Tomēr ir signāli, kas vecākiem var vēstīt, ka ar izglītības kvalitāti kaut kas nav labi. «Es ļoti lielu vērību pievērstu bērna emocionālajai labsajūtai. Ja bērns skolā jūtas slikti, ja viņam nepatīk tur iet, ja ir sliktas sekmes, tad kaut kas nav kārtībā un jāmeklē cēlonis,» J. Simanovska saka un piebilst, ka jāreaģē arī uz emocionālu vai fizisku vardarbību, neiecietību, skolotāju nevēlēšanos iedziļināties situācijā. Izglītības kvalitāti, viņasprāt, parāda skolēna vēlme iesaistīties un uzzināt arvien vairāk. Pārstāvji no citām vecāku organizācijām (Latvijas Disleksijas biedrības, Latvijas Vecāku apvienības (LVA) Visi, Latvijas Autisma apvienības), kuri gan izvēlējās palikt anonīmi, papildina: par izglītības kvalitāti skolā liecina arī iespēja skolēnam ar izcilību vai ar īpašām vajadzībām apgūt mācību vielu pēc individuāla plāna. «Latvijā esot par daudz skolotāju uz vienu bērnu, bet līdzko kādam bērnam vajag individuālu palīdzību, skolotāji, izrādās, ir pārslogoti, un nav ne laika, ne individuālo atbalsta līdzekļu,» teic kāda mamma.

Ir konflikts, ir attiecības

Izglītības pasūtītāji ir ne vien vecāki, bet arī darba devēji, jo šodienas skolēni rīt nonāks darba tirgū. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver, ka darba devēji par kvalitatīvu izglītību uzskata daudzpusīgas pamata zināšanas visos priekšmetos, arī eksaktajos, kas nereti izrādās problēma, jauniešiem lemjot par savu nākotnes karjeru. Tāpat skolai jāpiedāvā noderīgas ārpusklases nodarbības un jāspēj skolēnā attīstīt loģisko un kritisko domāšanu, sociālās kompetences, uzņēmējspējas, spēju pašam identificēt savas attīstības vajadzības, veikt izvēles, patstāvīgi izglītoties. L. Meņģelsone, līdzīgi kā vecāku apvienības, domā, ka vecākiem jāpievērš uzmanība tam, vai un kā skolotāji palīdz bērniem, kuri netiek līdzi pārējiem, un vai skola gādā, lai mācīties būtu interesanti arī talantīgajiem ar labām sekmēm.

Lai gan likums formāli paredz individuālu pieeju un atbalstu skolēniem, praktiski tā skolās trūkst, un valsts tam atvēlējusi niecīgu finansējumu. Tomēr vecāku spēkos ir rosināt skolas meklēt veidus, kā strādāt ar skolēniem kā indivīdiem, nevis baru/klasi. «Uzsvars jāliek uz katra bērna individuālajām vajadzībām, individuālo progresu, savlaicīgas un adekvātas atgriezeniskās saites sniegšanu, kā arī pozitīvas motivācijas sistēmas izveidi, un tajā vecāki var palīdzēt,» saka J. Simanovska. LVA Visi pārstāve piebilst, ka būtu vērts diskutēt arī par to, kā skolēnus labāk sagatavot dzīvei, mācību procesā atrodot vairāk vietas karjeras izvēlei un veselības mācībai, aktualizējot disciplīnas jautājumus u. c. Noderētu arī vadlīnijas, lai skolēnu vecāki saprot, ko var mainīt tieši skolā un kam rakstīt, ja neapmierina, piemēram, mācību saturs. «Skolai gan noteikti nav jāņem vērā viss, ko saka vecāki. Esmu, piemēram, no kādas mammas dzirdējusi - ko tos bērnus moka ar sportu?» Arī J. Simanovska teic, ka visu vecāku vēlmes skola nespēs īstenot un pusēm jāsaglabā abpusēja sapratne: «Tomēr jāprasa daudz. Pieredze rāda - jo vairāk pedagogi sadarbojas ar vecākiem, jo labāks rezultāts. Laiks, kas tiek veltīts sadarbības sistēmas izveidei, atmaksājas, jo pēc tam tas nav jāvelta bezgalīgu konfliktu risināšanai. Patlaban gan daudzviet no abām pusēm ir tā: ir konflikts - ir attiecības, nav konflikta - nav attiecību.»

Ja iet un runā, ir rezultāts

Runājot par vecāku gatavību kaut ko pieprasīt un skolu gatavību uzklausīt un ņemt vērā, R. Ozols norāda - būtiska ir sadarbība un spēja vienoties, taču skolas arī šajā ziņā ir dažādas, un tā ir daļa no izglītības piedāvājuma dažādības. «Ir skolas, kuras ieklausās vecāku viedoklī un atrod kopīgus risinājumus, un ir skolas, kurās vecāku viedoklis nav tik būtisks. Tāpat ir vecāki, kas labprāt iesaistās skolas dzīvē, un ir skolas, kurās vecākiem nav laika, spēka vai vēlmes to darīt,» saka IM eksperts.

Arī vecāku organizācijas norāda, ka daži vecāki pārspīlē prasības, dažiem ir vienalga vai bail iesaistīties, lai tas neatsauktos uz bērniem. Daļa vecāku iet, prasa un rīkojas, daļa - tikai runā, daļa - ne runā, ne dara. «Ir lietas, ko vecāki kopā ar skolotājiem risina labi, piemēram, rotaļu zonu iekārtošana skolā, pasākumu organizēšana, dalība žūrijās utt. Bet priekšmetu mācīšanas kvalitātē vecāki neko daudz nevar ietekmēt. Ja iet, runā, sadarbojas un prasa, tad ir rezultāts. Taču daudziem jautājumiem jābūt sakārtotiem no ministrijas puses,» saka LVA Visi pārstāve. J. Simanovska gan piezīmē, ka politiķi mēdz idealizēt izglītības sistēmu un noliegt problēmas, uz kurām norāda vecāki. Vēl kāda viedokļa paudēja iesaka vecākiem problēmu gadījumā konsultēties ar citiem vecākiem, iekļaujošās izglītības atbalsta centriem, Izglītības kvalitātes valsts dienestu, NVO, meklēt cēloni bērna problēmām un nepalikt vieniem pret skolas viedokli, «jo diemžēl skolas nereti mēģina visu atbildību un problēmu novelt vecāku lauciņā».

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?