Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops Dienai stāsta, ka mentori var piedāvāt tikai to, kas Latvijā ir iespējams. Piemēram, izdevies visiem atrast dzīvesvietas, taču patvēruma statusu ieguvušie atteikušies īres līgumus slēgt, pieņemot lēmumu doties uz citām valstīm, kur sociālais atbalsts ir lielāks. Savukārt, runājot par darba iespējām, problēma nav tikai latviešu valoda, bet arī atalgojums. Tas ir tuvu minimālajai algai, tāpēc arī te cilvēki atsaka, saprotot, ka nepietiks līdzekļu, lai īrētu dzīvesvietu un nodrošinātu ģimenei iztiku. Mentori nevar atrisināt pabalstu vai darba atalgojuma palielināšanas jautājumus. Savukārt bez deklarētās adreses nav iespējams piedāvāt vietu bērnudārzā vai skolā. «Diemžēl šo trīs mēnešu laikā mēs neesam nekādu brīnumnūjiņu atraduši, ar kuru pamājot mēs varētu sakārtot visas šīs lietas vecās Eiropas līmenī,» saka U. Līkops.
Biedrība mentora pakalpojumus sniegs vēl līdz septembra beigām. Ir jauns iepirkums, bet U. Līkops atzīst, ka vēl nav izlemts, vai tajā piedalīties. Iepriekšējā analīze liecina, ka «sistēma nav uz pareizā ceļa». Šie pieci mēneši bijis izmēģinājums. Tagad jārunā par to, ka mentora pakalpojumiem, iespējams, jābūt citādiem.
Pēc premjera Māra Kučinska (ZZS) teiktā gan noprotams, ka programmu nav plānots pārskatīt. Valdība ir vienojusies veikt izmaiņas bēgļu pabalsta izmaksā, lai cilvēkiem būtu iespējams samaksāt pirmo iemaksu par dzīvokļa īri, un tas tiks sasaistīts ar personas atrašanos Latvijā. Tāpat Izglītības un zinātnes ministrijai būs jāseko līdzi, lai valodas apmācība noritētu veiksmīgāk, bet mentoriem aktīvāk jāpalīdz bēgļiem atrast darbu. Jāpiebilst, ka gan M. Kučinskis, gan iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) ir norādījuši, ka Latvijai var nākties uzņemt atpakaļ tos bēgļus, kas labākas dzīves meklējumos devušies uz citām ES dalībvalstīm.
Šodien par to, vai uz laiku ir jāaptur patvēruma meklētāju uzņemšana, lai izvērtētu līdzšinējo darbu, spriedīs arī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā.