Bažas par iespējamiem apdraudējumiem paustas arī vakar publiskotajā Drošības policijas (DP) publiskajā pārskatā par darbību 2014. gadā. «Krievijas nepieņemamā rīcība Ukrainā ir likusi pārvērtēt attieksmi pret nacionālās drošības jautājumiem ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs. Ja pirms Ukrainas konflikta Eiropā valdīja uzskats, ka militāri konflikti mūsu kontinentā nav iespējami, tad šobrīd šī pārliecība ir ievērojami mazinājusies,» pārskata ievadā norāda DP priekšnieks Normunds Mežviets, kurš arī atzinis, ka Krievijas neprognozējamā rīcība pašlaik ir galvenais mūsu valsts drošību ietekmējošais faktors.
Vācijā tikai 38% respondentu izteikušies, ka uz Krievijas uzbrukumu kādai no NATO dalībvalstīm tās kaimiņos jāatbild ar militāru spēku, savukārt 58% vāciešu minējuši, ka tas nav jādara. Lai gan citās Rietumeiropas valstīs - Lielbritānijā, Francijā, Spānijā un Itālijā - atbalsts militārajai reakcijai ir augstāks, tas tik un tā nesasniedz 50% atzīmi, konstatēts Pjū centra pētījumā. Kaut arī rietumeiropieši paši ir atturīgi pret palīdzības sniegšanu agresijas upuriem, tie vienlaikus ar cerībām raugās pāri Atlantijas okeānam, paļaujoties, ka krīzes gadījumā viņi palīdzību saņems.
Ziemeļatlantijas līguma 5. pants ir pietiekami konkrēts un skaidrs, un tiešas sabiedrības ietekmes tā izpildē var arī nebūt, jo par šī panta piemērošanu lemj valdības un parlamenti, uzsver Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. No otras puses, šādi aptaujas dati parāda, ka situācija ir pretrunīga, un nav izslēgts, ka dažas valstis savu rīcību varētu pamatot ar sabiedrības noskaņojumu: «Piemēram, Grieķija, kurai svarīgāks jautājums par NATO izdzīvošanu ir savas valsts izdzīvošana. Tā var pateikt, ka sabiedrība šādus lēmumus neatbalsta.» Komentējot samērā zemo Vācijas iedzīvotāju atbalstu militāra spēka lietošanai, A. Sprūds norādīja, ka šī valsts šogad uzņēmusies līdera lomu reģionā un tā piedalās arī militārajās mācībās. Savukārt vācu sabiedrībā ir dziļi iesakņojies pacifisms un uzskats, ka par katru cenu jāizvairās no militāriem konfliktiem.
Eksperts arī atgādina, ka maija sākumā ASV vēstnieks NATO Duglass Luts paziņoja, ka ASV bruņotie spēki, kas ir izvietoti Austrumeiropas sabiedroto valstu teritorijās, ir gatavi dot prettriecienu Krievijas agresijai, negaidot NATO kolektīvās drošības procedūras iedarbināšanu, kas ir noteikta Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā. «Labā ziņa ir tā, ka varam ticēt, ka mūs aizstāvēs, jo, sakot NATO, domājam ASV. Sliktā ziņa - ja kaut kas tāds tiek izteikts, NATO var arī nerīkoties,» izteicās A. Sprūds. Vakar, ierodoties vizītē Latvijā, D. Luts gan uzsvēra NATO 5. panta nozīmību un sniegtās drošības garantijas visām NATO dalībvalstīm, arī ASV prezidenta pērn Tallinā pausto nostāju, ka Baltijas valstu galvaspilsētas tiks aizsargātas tāpat kā Rietumeiropas valstu galvaspilsētas. NATO spēki mūsu reģionā - gaisā, jūrā un uz zemes - paliks tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, teikts Ārlietu ministrijas informācijā par D. Luta vizīti.
Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš minēts kā reālākais aizsardzības ministra kandidāts, Dienai norādīja, ka mums pašiem jāpilda saistības, ko esam uzņēmušies sabiedroto priekšā, un paveiktie darbi varētu arī mainīt citu valstu sabiedrības viedokli. Viņš par Latvijas drošību guvis pārliecību, pirms mēneša viesojoties NATO Apvienoto spēku pavēlniecības štābā Brunsumā.