Alsviķu skolas galvenās bažas ir tās, vai zem apvienošanas izkārtnes nenotiks skolas pakāpeniska likvidācija. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apgalvo, ka šobrīd nav izlemts, kurai skolai Alsviķu arodskolu pievienot, bet skaidrs ir tas, ka pievienošana kā tāda, visticamāk, notiks.
Nekas nav akmenī
Alsviķu arodskolai apvienošanas plāni nākuši visai negaidīti, jo pagājušā gada augustā IZM publiskoja informatīvu ziņojumu, kurā citstarp lasāms, ka Alsviķu arodskolas specifiskā darbība ierobežo iespēju to pievienot kādai citai profesionālās izglītības iestādei, jo skola personām ar 1., 2. un 3. grupas invaliditāti vecumā no 15 līdz 42 gadiem sniedz profesionālās izglītības un rehabilitācijas pakalpojumus. Uzsvērts, ka skolai jāpaliek ministrijas pakļautībā, ka šīs izglītības iestādes uzdevumi un izglītojamo mācību vajadzības padara šo skolu atšķirīgu no citām skolām, turklāt tajā mācās audzēkņi no visas Latvijas. Pēc nepilna pusgada IZM Izglītības departamenta direktora vietniece Inta Šusta Dienai saka, ka nekas nav akmenī cirsts un informatīvais ziņojums nav uz mūžīgiem laikiem. Tomēr, pēc viņas teiktā, šobrīd nav pieņemts lēmums pievienot Alsviķu arodskolu tieši Smiltenes tehnikumam: «Tikpat labi tā var būt skola Y vai X.» Galvenais esot Alsviķos attīstīt iekļaujošo izglītību, kas esot arī zināms priekšnoteikums Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaistei. To, ka Alsviķu skolu varētu pievienot tieši Smiltenes tehnikumam, abu skolu vadītāji secināja pēc tā, ka tieši viņi, nevis kāds cits tika uzaicināti uz sarunu IZM 21. decembrī. Pēc I. Šustas teiktā, tikpat labi ministrijā sarīkotajā sarunā ar Anitu Palmu būtu varējis piedalīties nevis Smiltenes, bet kādas citas skolas direktors.
Lai tiktu pie statusa
Ar saviem 140 audzēkņiem Alsviķu arodskola tiek uzskatīta par pārāk mazu, lai būtu perspektīva, taču A. Palma stāsta par ārzemju pieredzi - sadarbības projektos, viesojoties Vācijā, Portugālē, Igaunijā un Lietuvā, gūta pārliecība, ka šādās skolās, kur mācās cilvēki ar invaliditāti, optimālais audzēkņu skaits ir ap 100. Viņas lielākās bažas ir par to, ka pēc pāris gadiem tās izglītības iestādes vadība, kurai Alsviķu arodskolu pievienos, var pieņemt lēmumu par šīs struktūrvienības slēgšanu. Tas nozīmētu gan pašreizējā personāla palikšanu bez darba, gan liegtas iespējas apkārtnes jauniešiem, kuriem ir dažāda veida invaliditāte, iegūt izglītību tuvu dzīvesvietai. Tiesa, jau šobrīd Alsviķos mācās audzēkņi arī no tālākām vietām - Rīgas, pat Liepājas un Ventspils.
Ja izglītības iestāde, kam Alsviķu arodskolu pievienos, tomēr būtu Smiltenes tehnikums, tā direktors Andris Miezītis sola, ka par iespējamo slēgšanu alsviķiešiem jābaidoties nebūs: «Alsviķi ir malači, viņi ir sakārtojuši vidi, un to iznīcināt būtu aplami. Viņiem ir audzēkņi, kuriem nav naudas braukt mācīties 70 kilometrus. Par to (slēgšanu) gan lai viņi nebaidās.» Direktors nav šīs apvienošanas iniciators, bet neslēpj, ka ir ieinteresēts audzēkņu skaita stabilizācijā, jo, lai iegūtu Profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) statusu, uz kādu Smiltenes mācību iestāde pretendē, jābūt 500 audzēkņiem. Šobrīd šis skaits ir, taču nav izslēgts, ka nākotnē varētu sarukt. Taču Alsviķos apgūstamās profesionālās izglītības programmas nedod vidējo izglītību, kamēr PIKC statusam vajadzīgs trešais izglītības līmenis, kas nozīmē vidējo profesionālo izglītību. Pēc I. Šustas teiktā, tas gan nebūtu šķērslis Alsviķu skolas pievienošanai kādam PIKC. Viņa uzsver, ka PIKC statuss dod iespēju daudz veiksmīgāk piesaistīt finansējumu, bet pati skola Alsviķos nepazudīs.
Veicot arodizglītības iestāžu reformu, apvienojas skolas, kas ir samērā tālu viena no otras, piemēram, Rankas Profesionālā vidusskola tiks pievienota Valmieras tehnikumam. Ministru kabineta normatīvo aktu projektos par Rankas skolu parādās jēdziens «likvidācija», kas, iespējams, satrauc citu pievienojamo skolu vadītājus, tajā skaitā A. Palmu. Nākamā saruna IZM ar Alsviķu arodskolas pārstāvjiem noteikta 15. janvārī.