Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par bērniem Latvijā, pērn miruši 59 zēni un 31 meitene zīdaiņa vecumā. Trešdaļa miruši jau uzreiz pēc piedzimšanas, 13 zīdaiņi - vienu līdz sešas dienas pēc dzimšanas, 10 zīdaiņi aptuveni mēneša laikā, bet 35 zīdaiņi dzīvību zaudēja laikā līdz 11 mēnešu vecumam. Kā galvenais nāves iemesls minēts noteikti perinatālā perioda stāvokļi, piemēram, dzemdību trauma, intrauterīna hipoksija, iedzimta un aspirācijas pneimonija. Tam seko iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas, citur neklasificēti simptomi un pazīmes. Trīs zīdaiņi gājuši bojā ārēju apstākļu ietekmē, bet vēl 10 zīdaiņu nāves cēlonis tiek norādīts kā «pārējie cēloņi».
Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste un Veselības ministrijas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā Dace Rezeberga Dienai gan uzreiz piebilst, ka Latvijā kopumā absolūtie skaitļi ir samērā mazi un katram gadījumam ir liela ietekme uz kopējiem rādītājiem, tāpēc nevar teikt, ka situācija ir pasliktinājusies. Skatoties uz kopējo tendenci, tā ir lejupejoša un līdzīga Eiropas rādītājiem. Vienlaikus stāvokli Latvijā nevar pielīdzināt Skandināvijas valstīm, kur zīdaiņu mirstība ir mazāka. Speciāliste arī piebilst, ka daudz kritiskāk Latvijā ir ar mātes mirstību. Pērn dzemdībās vai īsi pēc tām nomira 12 sievietes.
Runājot par zīdaiņu nāves iemesliem, D. Rezeberga min, ka tikai daļa no cēloņiem ir tāda, ko var ietekmēt. Šobrīd no Eiropas Savienības ir piešķirti līdzekļi, lai veidotu tā saucamos tīklus - ir jābūt saprotamam un vieglam veidam, kā no primārās aprūpes grūtniecei un bērnam nonākt līdz speciālistam, lai tie, kuriem vajag palīdzību, to savlaicīgi arī saņem. Vienlaikus liela loma ir arī sociālajiem faktoriem un jautājumam, vai bērns vispār nonāk līdz veselības aprūpei. Te iesaistīties var arī sabiedrība. Resursu šobrīd nepietiek, lai tādā pašā līmenī, kā tiek analizēta mātes mirstība, izvērtētu arī visus zīdaiņu mirstības gadījumus. Patlaban izstrādāta vienīgi anketa, lai analīzi varētu veikt lokāli uz vietas pēc vienotas pieejas.
Mātes un bērna veselību kā vienu no savām prioritātēm minējusi veselības ministre Anda Čakša. Viņa Dienai uzsver, ka liela uzmanība ir jāpievērš grūtnieču aprūpei no pirmās dienas, kad sieviete stājas aprūpē, līdz brīdim, kad viņa ar bērnu dodas mājās, vērtējot gan speciālistu darbu, gan veikto izmeklējumu savlaicīgumu un kvalitāti. Pēc ministres domām, jārunā ir arī par kvalitāti dzemdību nodaļās un nevar iztikt arī bez zīdaiņu mirstības analīzes. Līdz šim nav arī nopietni pētīts, vai sievietes ir pietiekami informētas par to, kā rūpēties par savu un bērna veselību.