Tomēr Vācijas valdība un kanclere Angela Merkele pagaidām nesteidzas pievienoties Bundesrāta prasībai. Bet mediji un eksperti uzskata, ka NPD aizliegšana būtu kļūda, kas varētu veicināt neonacistisku pagrīdes kustību uzplaukumu.
Merkele atturīga
Bundesrāts, kas nacionālā līmenī pārstāv 16 Vācijas federālās zemes, pagājušajā piektdienā gandrīz vienprātīgi atbalstīja lūgumu KT aizliegt NPD. Nedēļu iepriekš par šo soli vienojās visu federālo zemju ministru prezidenti. «Mēs esam pārliecināti, ka NPD pārkāpj konstitūciju,» Tīringenes valdības vadītāja Kristīne Līberknehta sacīja raidsabiedrībai Deutsche Welle.
Acīmredzot tāda pārliecība nevalda Vācijas valdībā un parlamenta apakšpalātā Bundestāgā, kuras arī ir tiesīgas vērsties KT ar lūgumu aizliegt kādu politisko spēku, kas tiek turēts aizdomās par pretvalstisku rīcību.
Atturības pamatā varētu būt svaigās atmiņas par 2003. gadā notikušo neveiksmīgo mēģinājumu aizliegt valstī lielāko galēji labējo partiju. Toreiz atklājās, ka vairāki NPD augstākā līmeņa biedri ir Vācijas iekšējā izlūkdienesta ziņotāji. Aizlieguma prasītāji apgalvo, ka šoreiz viņu rīcībā ir pietiekami spēcīgi pierādījumi, kuri nav iegūti no specdienestu ziņotājiem.
A. Merkele sacījusi, ka viņas valdība par lēmumu atbalstīt vai neatbalstīt Bundesrāta prasību paziņos «nākamā gada pirmajā ceturksnī». «Mēs vēl neesam noformējuši savu viedokli. Ir savākti iespaidīgi pierādījumi, bet, no otras puses, mūsuprāt, ir arī juridiski riski,» viņu citē AFP.
Apvērsumu nerīkos
NPD tika izveidota 1964. gadā ar vairāku bijušo nacistu palīdzību, un tās ideoloģija ir rasismā balstīts nacionālisms. Pirms dažiem gadiem kādā pētījumā tā tika nodēvēta par «nozīmīgāko neonacistu partiju, kas radusies Vācijā pēc 1945. gada».
Neskatoties uz pēdējos gados novēroto biedru skaita samazināšanos (2011. gadā partijai bija 6300 biedru), NPD joprojām ir Vācijā lielākā galēji labējā partija. Tomēr tai nekad nav izdevies piesaistīt pietiekami plašu vēlētāju loku, lai iekļūtu federālajā parlamentā. Mazliet labāk veicies reģionos, jo pašlaik NPD ir pārstāvji divu federālo zemju parlamentos.
Labējo ekstrēmistu pētnieks Dirks Borstels ir pret plāniem aizliegt NPD, jo «tas var likt partijai izskatīties nozīmīgākai, nekā tā ir». Viņš argumentē, ka kāda politiskā spēka aizliegšana ir galējais līdzeklis demokrātijā, bet neesot nekādu pierādījumu, ka NPD gatavotos rīkot valsts apvērsumu.
Viņam piekrīt arī laikraksts Die Welt: «NPD ir rasistiska, antisemītiska un ksenofobiska, bet demokrātijai, kas var sevi aizstāvēt, ir jāspēj sadzīvot ar šādiem radikāliem grupējumiem.»