Statusa maiņa nozīmē, ka par kompleksa būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu līdz tās sākumam atbildīga būs nevis Rīgas pilsētas būvvalde kā līdz šim, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Lēnais saskaņošanas process, kā arī būvvaldes atteikums janvārī saskaņot iesniegto projektu radīja situāciju, kad jautājuma lemšana nonāca Saeimā ar likuma grozījumu palīdzību. Memoriālā kompleksa būvniecības projekts ietver muzeja ēkas Strēlnieku laukumā 1 pārbūvi, tostarp jaunas piebūves - Nākotnes nama - un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla celtniecību. Saeimā arī tika noraidīts NSL priekšlikums likumā noteikt, ka fasādes risinājumi saglabājami atbilstoši oriģinālam, kas sakrīt ar vairāku pazīstamu Latvijas arhitektu vairākkārt pausto viedokli.
Pirms vakardienas Saeimas sēdes pie parlamenta ēkas pulcējās ap 50 cilvēku, kuri piketā atbalstīja likuma grozījumu pieņemšanu. Vaicāts, kāpēc Saskaņas frakcija nebalsoja, tās priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins Dienai paskaidroja, ka nevēloties iejaukties divu arhitektu grupējumu radošajā strīdā ar likuma palīdzību. Pēc viņa domām, Rīgas domei par risinājumu jāvienojas ar Kultūras ministriju. «Notikums Saeimā bija ar nelielu politikānisma piegaršu,» uzskata V. Agešins.
Būvniecības projekts jāīsteno līdz 2018. gada 31. jūlijam divās kārtās. Pirmā paredz muzeja ēkas Latviešu strēlnieku laukumā pārbūvi, tostarp jaunās piebūves celtniecību. Otrā - Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecību. Lai gan pēc likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā ēkas liktenis nebūs Rīgas būvvaldes rokās, šobrīd tā pilda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta rīkojumu un projektu izvērtē atkārtoti, Dienai apstiprināja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.