K. Cīrulis uzskaita daudz faktu, kas liecina par mūsu vāciskajām saknēm, tajā skaitā gramatika, leksika un pat Dziesmu svētki, taču piederības sajūta nav vadošais faktors zināšanu apguvē. Vairāku skolu audzēkņi, kas vācu valodas vietā devuši priekšroku krievu valodas apguvei, Dienai atzīst, ka neredz tās pielietojumu nākotnē, jo «bez krievu un angļu valodas pat pie kases nevar sēdēt, bet vācu valodu var droši nedzirdēt pāris gadu». Pētnieks nenoliedz ikdienas vajadzības, taču par darba vidi ir citās domās: «Vācvalodīgajā telpā biznesa vidē dominē vācu, nevis angļu valoda, kā pierasts domāt. Un Latvijai ir diezgan nozīmīga ekonomiskā sadarbība ar šo telpu. Varētu teikt, ka šīs valodas zināšana ir labs trumpis visdažādākajās biznesa sfērās. No savas pieredzes varu teikt, ka man ir bijusi iespēja strādāt darbos, kuros ir bijis pieredzes trūkums pildīt kādu amatu, bet izšķirošais bija tas, ka zinu vācu valodu. Ar krievu valodu šajā reģionā tādā situācijā nonākt ir neiedomājami, jo to uzskata par pašsaprotamu.»
Arī ģermānikas studiju doktorante Jūlija Zālīte ir pārliecināta, ka uzņēmumi vienmēr dod priekšroku vācu valodu zinošiem darbiniekiem. «Skolēni izvēlas vieglāko ceļu, jo krievu valodu jau it kā mazliet visi zina un tad šķiet, ka to būs vieglāk mācīties, vācu valoda ir sarežģīta un daudzi nobīstas. Domāju, ka lielu triecienu vācu valodai deva arī tas, ka mainījās sistēma, kurā sākotnēji kā pirmo svešvalodu varēja izvēlēties vācu vai angļu, tagad vācu valoda ir otrā un trešā izvēle,» viņa spriež.
Tomēr izrādās, ka reizēm lēmums apgūt vai neapgūt vācu valodu nav tikai izvēles lieta. Piemēram, atsevišķās skolās šāda iespēja ir liegta. Rajonu skolās bieži tas ir pedagogu trūkums, bet citviet - apzināta programmas maiņa. Šāda situācija skārusi arī, piemēram, Rīgas 49. vidusskolu - vēl pirms pāris gadiem bērni no 5. klases šajā skolā varēja apgūt vācu valodu, bet nu to aizstājusi krievu valoda. Kā Dienai norādīja kāds no šīs skolas audzēkņu vecākiem, tas ir liels pārsteigums, jo labprātāk vēlētos, lai bērns apgūst vācu valodu. Tomēr skolas mācību daļā norāda, ka šāds lēmums pieņemts pēc apspriedes ar vecākiem, kuru vairākums tomēr balsojuši par labu krievu valodai. Jāatzīmē gan, ka sākotnēji nav izvēles iespēju, bet tālākajās klasēs jau var atvasi pieteikt arī klasēs, kur vācu valoda ir viens no obligātajiem priekšmetiem.