Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +3 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Ārvalstu tūristu skaits Latvijā šogad pieaudzis

Neraugoties uz nelabvēlīgo ģeopolitisko situāciju saistībā ar notikumiem Ukrainā un spriedzi Eiropas Savienības un Krievijas attiecībās, ārvalstu tūristu skaits Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni pieaudzis par 2309 ceļotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja raugās uz tām valstīm, no kurām jau gadiem Latvijā ierodas visvairāk ārvalstu tūristu, tad samazinājies vienīgi tūristu skaits no Krievijas.

Viesu skaits no Krievijas šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni pērn sarucis ievērojami - par 29 740 cilvēkiem. Pērn pirmajā ceturksnī Krievijas viesu īpatsvars pārējo ceļotāju vidū bija 32%, šogad - tikai 19%. Savukārt vērā ņemamu tūristu skaita pieaugumu - par 2% - šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni 2014. gadā, piedzīvojis tūristu no Vācijas un Lielbritānijas skaits. Tomēr absolūtos skaitļos joprojām līderos ir tūristi no Krievijas - šā gada pirmajā ceturksnī viņu skaits Latvijā sasniedza 44 619, kamēr skaita ziņā otrie - tūristi no Igaunijas - bija tikai 26 824.

Vairāk kruīza kuģu

Arī Rīgas, Jūrmalas un Daugavpils Tūrisma informācijas centros (TIC) Dienai apliecina, lai gan Krievijas tūristu šogad ir mazāk, kopējais ārvalstu ceļotāju skaits pieaudzis. Rīgas TIC vadītāja Zane Kursīte lēš, ka vidēji stundā TIC ierodas ap 80 ārzemniekiem. Viņa arī stāsta, ka šogad Rīgā ierodas ievērojami vairāk kruīza kuģu nekā pērn, kas pārsvarā atved spāņu, itāļu un franču tūristus. Tiesa, šie viesi gan Latvijas galvaspilsētā uzturas vidēji sešas stundas, tad dodas tālāk kruīzā uz citām valstīm. Kruīzu ceļotāju galvenie jautājumi TIC darbiniekiem ir par Rīgas nozīmīgākajiem apskates objektiem, kurus samērā īsā laikā var pagūt apskatīt, kā arī par ēdināšanas vietām. No individuāliem ceļotājiem, kas Rīgā uzturas vairākas dienas, visvairāk ir lietuviešu, igauņu, kā arī vāciešu. Z. Kursīte stāsta, ka šo viesu galvenie jautājumi ir par sabiedriskā transporta lietošanas kārtību, kā arī apskates vietām ārpus Rīgas.

Daudzās Eiropas pilsētās ceļotāji ar karti rokā droši var doties pie jebkura policista un saņemt skaidrojumu, kā nokļūt interesējošajā vietā, Rīgā diemžēl tas ne vienmēr būs iespējams. Diena bija lieciniece divu tūristu nesekmīgiem mēģinājumiem no Saeimas tuvumā stāvošiem Valsts policijas policistiem saņemt palīdzību, lai atrastu Trīs brāļus, kas atrodas divu minūšu gājienā no parlamenta. Lai gan meitenēm rokās bija karte, policisti tomēr nemācēja nedz komunicēt angliski, nedz paskaidrot virzienu, kurā doties. Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis Dienai gan paskaidroja, ka obligātas angļu valodas zināšanas netiek prasītas no visiem policistiem, tās ir obligātas tikai atsevišķās struktūrvienībās strādājošajiem.

Suvenīru pircēju mazāk

Tūristu pieaugumu gan neizjūt Vecrīgas suvenīru tirgotāji. Dienas aptaujātie tirgotāji stāsta, ka šogad pircēju esot jūtami mazāk nekā pērn, un to saista ar viesu no Krievijas apsīkumu, jo tieši viņi bijuši aizrautīgākie suvenīru pircēji. Aijas kundze, kas ar dzintara izstrādājumiem un adījumiem tirgojas pie Pēterbaznīcas, teic, ka šogad bizness sokas sliktāk nekā pērn. Interesanti, ka pircēju vidū esot daudz japāņu tūristu. Arī itāļi un spāņi neesot vienaldzīgi pret Latvijas dzintaru. «Mēs bijām cerējuši uz labāku sezonu, nekā tā izskatās pašlaik,» atklāta ir Anita Vilistere, kas pretī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam tirgo sava vīra darinātās dzintara rotas un dzintara gabalus. Anita par vidēja izmēra dzintara auskariem prasa 15-20 eiro, bet lielās rokassprādzes un krelles ir par 35 eiro, savukārt mazas dzintara sirsniņas, iekārtas sudraba ķēdītē, maksā tikai trīs eiro. «Lielākais pirkums vienā reizē man bija 50 eiro vērtībā. Tas gan bija pērn. Japāņu tūristi labprāt pērk vienkārši neapstrādātus dzintara gabalus. Man skumji ir par to, ka daudzām tūristu grupām gidi iesaka dzintara rotas pirkt tikai salonos, jo uz ielas varot nopirkt plastikātu. Tā nav taisnība, un šāda gidu rīcība nav godīga,» teic A. Vilistere.

Dzīvība arī nesezonā

Jūrmalas TIC vadītāja Gunta Ušpele stāsta, ka, par spīti prognozei, ka bez Krievijas tūristiem Jūrmala būs teju mirusī pilsēta, šā gada pirmajos trīs mēnešos ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 3%. Nenoliedzams gan esot fakts, ka Krievijas ceļotāju skaitā šogad vērojams būtisks kritums salīdzinājumā ar pērno gadu. Vairums viesu ir no Lietuvas, Igaunijas, Skandināvijas, Vācijas, arī Krievijas. «Pie mums aizvien vairāk ierodas individuāli ceļotāji no ārvalstīm ar ģimenēm, kuri te vēlas atpūsties. Tie ir gan kaimiņi no Lietuvas un Igaunijas, gan arī, piemēram, ceļotāji no Vācijas. Viņi interesējas arī par ekskursijām uz citām Latvijas pilsētām, it īpaši uz Kuldīgu, Cēsīm un Ventspili. Daudzi mūsu viesi īrē mašīnas, lai paceļotu pa Latviju,» izklāsta G. Ušpele. Izrādās, Jūrmalā dzīvība ir arī nesezonā, kad daudzi Rietumeiropas iedzīvotāji, īpaši seniori, ierodas šajā kūrortpilsētā, lai uzlabotu veselību. Īpaši pieprasītas esot sanatorijas Jaunķemeros un Vaivaros. Jāpiebilst, ka daudzos gadījumos Latvijā sanatoriju pakalpojumi ir krietni lētāki nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs, taču pretendē uz līdzvērtīgu kvalitāti.

Viena no pilsētām, kur Krievijas tūristu skaits šogad nav gājis mazumā, ir Daugavpils, stāsta šīs pilsētas TIC vadītāja Lolita Kozlovska. Šā gada piecos mēnešos Daugavpils TIC apkalpoti 16 563 000 tūristu, tiesa, liela daļa bijuši pašmāju ceļotāji. «Mums ir pieaudzis ārvalstu individuālo ceļotāju skaits, īpaši no Nīderlandes. Tas gan nav pārsteigums, bet likumsakarīgs mūsu darba rezultāts, jo esam mērķtiecīgi strādājuši, lai piesaistītu šīs valsts tūristus. Jau vairākus gadus pēc kārtas esam piedalījušies starptautiskās tūrisma izstādēs šajā valstī. Šogad piedalīsimies izstādēs Igaunijā, Somijā, arī Vācijā,» plānus ieskicē L. Kozlovska. Tālāku zemju viesi Daugavpilī ierodas galvenokārt no Viļņas vai Klaipēdas, bet no Latvijas daudzi dodas uz Igauniju. Pašā Daugavpilī daudzu ceļotāju uzmanību piesaista Daugavpils cietoksnis un Marka Rotko mākslas centrs. «Nesen Tūrisma attīstības valsts aģentūra pie mums ciemos veda grupu japāņu žurnālistu, kas rakstīs par mūsu pilsētu savos medijos. Tā ka ceram viesos sagaidīt arī japāņu tūristus,» stāsta L. Kozlovska.

Vēlas viesu mājas pie jūras

Profesionālās lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs konsultante Anna Palelione uzsver, ka viņu viesu skaits šogad salīdzinājumā ar pērno gadu ir nemainīgs, vienīgi vērojams kritums Krievijas tūristu skaita ziņā. Pērn veiktā lauku viesu māju saimnieku aptauja rāda, ka visvairāk - 23% - viesu bijis no Krievijas, 20% - no Vācijas, 14% - no Lietuvas un 13% - no Igaunijas. 56% aptaujāto atbildējuši, ka būtiski palielinājies ārzemju latviešu skaits. «Ārvalstu tūristi, kurus interesē lauku un dabas tūrisms, vidēji pie mums uzturas divas līdz trīs nedēļas, pārsvarā tās ir nelielas kompānijas - divas trīs draugu ģimenes. Visvairāk pieprasītas ir viesu mājas pie jūras, šajā segmentā pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tāpēc arī cenas ir diezgan augstas. Vispieprasītākie reģioni ir Vidzeme un Kurzeme. Jāteic, ka tūristi vēlas labas viesu mājas ar augstu komforta līmeni. Jāpiebilst, ka ļoti daudzi tūristi izvēlas divu nedēļu ilgu velobraucienu pa Baltijas valstīm. Tā maršruts ļoti bieži ir Rīga-Sigulda-Salacgrīva-Ainaži-Igaunijas salas-Tallina,» situāciju lauku tūrismā ieskicē Anna Palelione.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Tūristi Latvijā

Ārvalstu viesi, kas uzturējušies viesnīcās un citās tūristu mītnēs

2014. g. 2015. g.
1. ceturksnī 1. ceturksnī
Pavisam 232 291 234 600
No Krievijas 74 359 44 619
No Igaunijas 25 969 26 824
No Lietuvas 22 143 26 464
No Vācijas 12 730 15 979
No Apvienotās Karalistes 9471 14 138
No Norvēģijas 12 392 13 511
No Somijas 8960 10 451
No Zviedrijas 8935 9330
No Baltkrievijas 7085 7654
No Polijas 5866 6526
No Itālijas 4226 6526
No Francijas 3076 4086
No Dānijas 2873 3970
No ASV 2690 3923
Avots: CSP

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atā, atā!

Nez, kā gan viņai tagad klājas? Kā jūtas? Vai kā netrūkst? Es spītīgi turpinu interesēties par lietām un cilvēkiem, kas ir pazuduši no mediju dienaskārtības








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?