Pamanāmākie no tiem bija tieši LVSADA biedri, kas pulcējās tuvāk skatuvei, kā arī Rīgas domes valdošajai koalīcijai pietuvinātās arodbiedrības LABA biedri, kas ar plakātiem un sarkaniem baloniem vēlāk devās uz Vērmanes dārzu, kur pasākumā viņus uzrunāja arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa). Doma laukuma pasākumā LABA pārstāvji neuzstājās.
Atklājot pasākumu, LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers norādīja, ka arodbiedrības Doma laukumā nav pulcējušās pārāk bieži, bet līdz šim «tās prasības un cerības, ar kurām dzīvo strādājošie cilvēki, pensionāri, ar ko dzīvo katrs Latvijas iedzīvotājs, pilsonis un arī nepilsonis, diemžēl ir palikušas nesadzirdētas». Viņš uzsvēra, ka ir apdraudēta valsts drošība, jo valsts, kurā nav labas izglītības sistēmas, cilvēki nevar tikt pie veselības pakalpojumiem, nav iekšējās drošības un policistiem nemaksā cilvēku cienīgas algas, nevar būt droša valsts. «Mums visam kam pietiek naudas, mums pietiek naudas bankām, bankrotējušiem uzņēmumiem, pietiek naudas dažādiem projektiem, ierēdņi var saņemt algu, vispār neejot uz darbu, bet tajās vietās, kur cilvēkiem ir sirds nepieciešamība, sirdssāpe, tur mums nekad nekā nav,» izteicās P. Krīgers. Komentējot priekšlikumu skolotāju algas palielināt uz brīvpusdienu rēķina, P. Krīgers izteicās, ka paēdis skolotājs mācīs izsalkušu bērnu.
Mītiņā uzstājās vairāku arodbiedrību līderi un pārstāvji. Vairāki runātāji asi reaģēja uz Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu, ka mākslas un mūzikas skolu pedagogu algu palielināšanai līdzekļi jāmeklē Kultūras ministrijai. Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aldis Misēvičs pauda satraukumu, ka šāds paziņojums nācis četrus mēnešus pirms jaunā mācību gada sākuma. «Gribu atgādināt, ka šī problēma skar 147 pašvaldību finansētās mākslas un mūzikas skolas, 14 valsts finansētās profesionālās ievirzes skolas un trīs augstskolas,» izteicās A. Misēvičs.
Savas problēmas izklāstīja arī medicīnas darbinieku, sākumskolu pedagogu, mūzikas skolu pārstāvji, un izskanēja arī vilšanās, ka zudusi kādreizējā atmodas laika vienotība un arī 1. maija mītiņš nav pietiekami kupli apmeklēts. Pasākumā piedalījās arī Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Maira Muceniece, kura vērsa uzmanību uz to, ka tirdzniecības darbinieku zemā atalgojuma dēļ pat nelielas saslimšanas, kā saaukstēšanās vai brūce, rada finansiālas problēmas. «Tikko Finanšu ministrija paziņojusi, ka meklēs skaidrojumu krasajam slimības pabalstos izmaksātās naudas kāpumam, bet skaidrojums ir vienkāršs - darba nespēju vairo sliktā veselības aprūpes pieejamība,» norādīja M. Muceniece. Viņa arī akcentēja, ka minimālā mēnešalga neattiecas uz tiem strādājošajiem, kam piespiedu kārtā tiek noteikts nepilnais summētais darbalaiks. Šāda darbalaika uzskaite ieviesta gandrīz visos tirdzniecības uzņēmumos. Viņa arī pauda sāpi par garajiem veikalu darbalaikiem ne tikai darbdienās, bet arī svētdienās un svētku dienās. «Varbūt tomēr ir pienācis laiks, lai pakāpeniski mainītu savus iepirkšanās paradumus un iepirktos darbdienās,» viņa rosināja.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris kritizēja parlamenta līdzšinējo politiku pēc neatkarības atjaunošanas, kas novedusi pie tā, ka Latvija miera laikā zaudējusi 25% iedzīvotāju un 40% jauniešu. «Tas ir baisi. Vai mēs drīkstam tā turpināt? Nē. Un tāpēc ir jāpārtrauc Latvijas noasiņošana. Tāpēc steidzami jāpalielina finansējums veselības aprūpei, lai nemirtu cilvēki, kurus var glābt, un cilvēki nestāvētu rindā pēc medicīnas pakalpojumiem, kā kara laikā stāvēja pēc maizes,» uzsvēra V. Keris.