Konkrētais izdevums tapis kopš 2005. gada. Vārdnīcas iespiešana aizņem pailgu laiku - rediģēšana, korektūras, izdošanas plāni. Nu jau sakrājies daudz papildinājumu, esmu atradis arī pāris kļūdu. Jebkura vārdnīca ir nepilnīga, un jebkurā vārdnīcā būs kļūdas. Nopietnas vārdnīcas vajadzētu papildināt un izdot ik pa trim, pieciem gadiem.
Kas visstraujāk noveco?
Ārā no vārdnīcas neko neņemam, bet abās valodās nāk klāt jauni vārdi, frāzes un nozīmes. Atklājas trūkumi, reizēm pilnībā jāpārbūvē kāds šķirklis. Visai strauji mainās arī rakstība, sevišķi eksotiskiem īpašvārdiem.
Jau šis izdevums ir biezs - 1040 lappušu. Vai vēl lielāks apjoms nesarežģītu vārdnīcas lietojamību?
Tā varētu būt plašāka, tikai tad formāts jāveido lielāks. Grāmatai vairs nevajadzētu būt biezākai.
Kā jūs iztēlojaties - kā cilvēki šo vārdnīcu varētu lietot? Novietot plauktos pie darba galdiem, pasūtīt bibliotēkās? Somā līdzi nēsās droši vien tikai retais īpatnis.
Mūsdienās aktīvie lietotāji vārdnīcas visbiežāk lieto elektroniskā formātā. Šī vārdnīca vairāk domāta studentiem, jauniešiem un visiem, kuriem jau ir diezgan labas zināšanas. Tur ir daudz sinonīmu, izvēļu, niansētu vārdu. Būtībā tā piedāvā izvēlei ieteicamo angļu vārdu vai frāzi. Vārdnīca ir paredzēta latviešiem. Ja tā būtu domāta angļiem, vārdnīcai būtu pilnīgi citāda struktūra. Šeit nav skaidrots, vai latviešu vārds ir augsti literārs vai rupjš. Bet angļu atbilsmēm ir dažādi norāžu paveidi, skaidrojumi, prepozīcijas.
Ja jums jaunietis pajautātu, kāpēc man Google translate laikmetā vispār vajag drukāto vārdnīcu?
Google translate diemžēl tulko slikti. Gan veidojot vārdnīcu, gan to lietojot pastāv subjektīvais moments. Cilvēks ir tas, kurš izsver, ko ņemt, ko - ne. Mašīntulkojums piedāvā vārdu, kam ir augstākais lietojuma biežums. Pēdējā laikā datorprogrammas atpazīst arī vārda apkārtni - vārdus, ar kuriem kombinācijās vārds visbiežāk tiek lietots. Sistēmas uzlabojas, tās kļūst aizvien precīzākas, bet beigu beigās kvalitatīvs lēmums jāpieņem cilvēkam. Paradoksāli, bet nereti datorpiedāvājums ar laiku sāk nomākt tiešām pareizo izvēli. Drukātā vārdnīca sniedz apsmadzeņotu materiālu un ļauj papētīt šķirkli mazliet dziļāk, ne tikai pirmo, ko dators piedāvā.
Pirmās nozīmes.
Ar pirmajām nozīmēm ir daudz raižu. Bieži vien datorprogrammās ir reversie jeb apgrieztie vārdnīcu varianti, kas piedāvā neiedomājamas blēņas. Bet, protams, labai vārdnīcai var būt arī elektroniskais variants.
Runājot par atlases principiem. Jūs skarat plašu profesionālo nozaru lauku - lauksaimniecību, datortehniku, mūziku, dabaszinātnes, ķīmiju, mehāniku u. c. Kāda bija jūsu izvēle - cik tālu doties katras nozares profesionālajā terminoloģijā?
Visus terminus nekad nevarēs iekļaut.
Droši vien arī nevajag.
Jums taisnība. Ļoti specifiskā terminoloģija medicīnā vai bioloģijā u. c. ir jāmeklē nozares vārdnīcās un datubāzēs. Šī ir vispārlietojamā vārdnīca ar uzsvaru uz lietojumu.
Kā šodien veido vārdnīcas?
Mūsdienās leksikogrāfija vairs neasociējas ar putekļainiem plauktiem, kuros atrodas tūkstošiem mazu lapiņu. Šajā gadījumā viss darbs notiek klēpjdatorā un internetā. Ir vairāki veidi, kā vārdnīcu atjaunina un papildina. Lasot visdažādākā veida tekstus un mutiski tulkojot, man ir attīstījies tāds kā iekšējs radars - ar 80 procentu pareizību jūtu, ka vārds vai nozīme vārdnīcā varētu nebūt. Reizēm draugi vai kolēģi norāda uz kādiem trūkumiem. Otrs ceļš - dažādi terminu krājumi, glosāriji, ko regulāri veido Latvijā un Briselē, un Luksemburgā. Trešais - mums ir laba sadarbība ar Tildi, kas regulāri piegādā lielus vārdu sarakstus, ņemtus no dažādiem paralēlajiem tulkojumu korpusiem. Šādu sarakstu var uzklāt vārdnīcas materiālam un atfiltrēt to, kā vārdnīcā nav. Parādās diezgan interesants vārdu uzskaitījums, kurā ir daudz pelavu, bet arī daudz graudu. Ir arī ziņas par vārdu lietošanas biežumu, taču, ja vārds ir rets, tas tomēr jāpārbauda citos avotos. Šeit parādās vārdnīcas veidotāja subjektīvisms - ko ņemt un ko ne. Ja latviešu vārds ir bieži lietots, tam jānonāk vārdnīcā, bet jāatmet viendienīši, kas varētu būt aktuāli pusgadu. Smags jautājums ir par priedēkļiem - vai vārdiem paliels, pasīks, palasīt, pagulēt utt. ir vieta vārdnīcā.
Vārdu lietošanas biežums ir izšķirošais kritērijs, lai iekļūtu vārdnīcā?
Viens no izšķirošajiem. Laiku pa laikam izdodas uziet kādu vārdu, kas neizskaidrojami ir izsprucis un vārdnīcās nav parādījies. Tā vakar pamanīju, ka vārdnīcā nav «sastiķēt». Nākamajā izdevumā būs. Bet vairums jaunveidojumu ir diezgan nepievilcīgi aizguvumi un smagnēji salikteņi: agromonetārs, agrometeoroloģisks, atpakaļsaderīgs, bojājumpiecietīgs utt. Taču, ja šie vārdi tiek bieži lietoti, tiem vārdnīcā jābūt. Vēl ir parādījušies neskaitāmi krāsu apzīmējumi - citrondzeltens, jūraszaļš, kobaltzils, ķieģeļsarkans. Te nepieciešama atlase. Ir paralēlās formas, piemēram, «tuvējs» - «tuvīns». Vārdnīcā «tuvīns» nav. Korpusi piedāvā milzumu deminutīvu - tieviņš, jauniņš, labiņš, puikiņš. Tos arī ignorējam. Taču datorprogrammas pagaidām nespēj atrast trūkstošas nozīmes, saprast nozīmju sadalījumu - tas ir leksikogrāfa darbs. Vēl smalkākas ir t. s. prototipiskās nozīmes, piemēram, vārds «sēne» un šķietamais ekvivalents mushroom latvietim un anglim prātā uzbur visai atšķirīgus tēlus - latvietim tā droši vien būs beka, anglim - tikai šampinjons. Līdzīgas galvassāpes rada vārdi «desa», «rūgušpiens». Šādas nianses vārdnīcā ir grūti iestrādāt.
Jūsu kolēģi, tulkotāji, protams, jauno izdevumu ir pamanījuši un sākuši pētīt, kuri vārdi ir iekļauti, kuri - ne. Piemēram, tulkotāja Ieva Lešinska savā tviterkontā minējusi veselu rindu, viņasprāt, trūkstošo: nērst, pamatrādītāji, pangasija, piekare, pašrealizācija, lambetvoks, lupstājs, meistarstiķis, komandantstunda u. c.
Vienmēr esmu priecīgs par šādiem sarakstiem. «Pangasiju» un «piekari» tūlīt esmu gatavs ierakstīt; «lambetvoks», «lupstājs» un «nērst» varētu būt zem jautājuma, kā visai reti vārdi. «Pašrealizācija» un «pamatrādītāji» ir samērā caurspīdīgi un standartizēti pēc uzbūves, bet sliektos domāt, ka tos var iekļaut. Vārdnīcā noteikti ir «komandanta stunda». Tā ir problēma - daudzas frāzes ar laiku kļūst par salikteņiem, bet ne visi to zina vai arī piekrīt kopā rakstīšanai. Piemēram, «jostas vieta» vai «jostasvieta». Un tad dažreiz vārdnīcā jāliek paralēlformas, kas savukārt nepatīk izdevējiem.
Kādi ir jūsu argumenti, lai paskaidrotu savu izvēli?
Biežums, izplatība, vajadzīgs vārds. Izvairos no savdabīgiem autoru vārdiem. Teiksim, Gundegas Repšes romānā Bogene sastopam burvīgus vārdus un nestandarta formas. Ir bauda lasīt, bet vārdnīcā tos neliksim. Vārdnīcā ir daudz sarunvalodas vārdu, kas nepelnīti ir ilgi ignorēti. Angļu materiālā ir plaši pārstāvēti idiomātiskie izteicieni.
Cik lielā mērā, jūsuprāt, angļu valoda ietekmē latviešu valodu? Kāds ir rusicismu un anglicismu samērs mūsdienu latviešu valodā?
Ļoti ietekmē. Bez parastās aizgūšanas, kas redzama katram, notiek t. s. semantiskā aizgūšana, kad mēs latviešu vārdam vai vecam aizguvumam pieliekam angļu valodas papildnozīmi: (dator)vīruss, sūkāt, zaļais, rullēt, drastisks. Tas nebūtu slikti, izņemot dažus gadījumus, kad veidojas neskaidrība, ko vārds īsti nozīmē latviešu valodā. Piemēram, «produkts». Mūsu intervija arī tagad laikam ir produkts. (Smejas). Vislielākais atvasinājumu skaits, šķiet, ir ar priedēkli «ne» - nepiena, netiesas, neantropogēns, nefarmakodinamisks u. tml. Jautājums, vai visus šos vārdus vērts iekļaut vārdnīcā? Krievu valoda savukārt ietekmē žargona un sarunvalodas izteicienus un nozīmes. Tiešie aizguvumi ir gandrīz tikai slengā.
Kā ir mainījušies avoti un veids, kā mūsdienās Latvijā angļu valoda tiek apgūta? Internets, mūzika, filmas. Vai tas ļauj teikt, ka angļu valoda ir tik klātbūtnīga, burtiski «gaisā», ka jaunietis līdz 20 gadiem angļu valodu var uzsūkt gluži netīšām, bez neregulāro formu kalšanas?
Angļu valoda ir plaša un raiba. Daudzi jaunieši angļu valodu tiešām ir apguvuši ļoti labā sarunvalodas līmenī. Mums dažreiz nāk studenti, kuri runā ļoti labā angļu sarunvalodā, bet pieļauj elementāras kļūdas rakstot. Ir bijuši studenti, kas pilnībā angliskojušies, bet runā un domā, kā agrāk teiktu, Īstendas strādnieku žargonā. Tādus Briselē par tulkiem arī negaida. Tagad pēc Brexit referenduma ir interesants laiks. Neesmu joprojām pārliecināts, ka Anglija tiešām izstāsies no Eiropas Savienības. Angļu valodas statusu pasaulē tas neietekmēs nemaz, bet Eiropas institūcijas gan varētu mainīt valodu samēru.
Eiroparlamenta Konstitucionālo lietu komitejas vadītāja Danuta Hubnere jau nākusi klajā ar paziņojumu, ka angļu valoda vairs nebūs viena no oficiālajām ES valodām.
Šis jautājums ir sarežģīts, jo angļu valoda ir otrā oficiālā valoda Maltā un Īrijā. Īri nevarēs pāriet uz īru valodu, jo, piemēram, Eiropas Parlamentā tikai viens īru deputāts īru valodā spēj kaut ko teikt. Angļu valoda paliks kā oficiālā pat tad, ja Apvienotā Karaliste aizies no ES. Taču tas mazliet ietekmēs tulkošanas aspektus - droši vien vairāk tulkos no franču un vācu valodas. Patlaban vairums dokumentu tiek rakstīti angļu valodā un latviski tulkoti no angļu valodas.
Teicāt, ka angļu valoda ir neaptverami plaša un raiba. Kur mēs mūsdienās varam saskarties ar t. s. literāro angļu valodu, labu angļu valodu? To var dzirdēt Oksfordas un Kembridžas profesoru lekcijās vai kur citur?
BBC jūs vairs bieži nedzirdat angļu standartvalodu. Ir dialekti, arī svešzemnieku dialekti. Oksfordā un Kembridžā tāpat ir daudz ārzemju studentu un arī pasniedzēju. Angļu valodas standarts ir mazliet izbalējis jeb izplūdis. Tā ir neizbēgama pasaules valodas nelaime. Starptautiskajās konferencēs bieži uzstājas izcili angļu valodas runātāji, un, lai cik jocīgi tas būtu, vairums dzīvo ārpus Lielbritānijas.
Vai mūsdienās vispār ir iespējams runāt par angļu valodas tīrību?
Nē, to pat varētu uzskatīt par politnekorektu prasību. Cits interesants jautājums - vai angļu valodas kā globālās valodas liberālisms valodas jomā ir pārnesams uz citām valodām. Domāju, ka daudzu valodu lietotāji teiks, ka ne. Neesmu pārliecināts, vai šis princips būtu jāattiecina uz latviešu un citām valodām. Angļiem ir tāds sakāmvārds - kas vienam gaļa, tas otram inde. Bet kopumā gribētu teikt, ka dzīva valoda atspoguļo realitāti un mūsu uztveri. Ja mums nepatīk spoguļattēls, tad vaina ir reālajā pasaulē, nevis pašā valodā.
Oksfordas Universitātes angļu valodas un literatūras profesors Saimons Horobains rakstā Kā angļu valoda attīstīsies tuvāko 100 gadu laikā? runā par aizvien pieaugošo «spengliš» (angļu un spāņu valodas hibrīdforma) tendenci, ko Amerikā runā miljoniem cilvēku, un ka angļu valoda nākotnē būs tikai viena no dažādām angļu valodām? Valodas blogeri runā arī par to, ka nākotnē pieaugs arābu, spāņu, ķīniešu valodas nozīme pasaulē? Vai jūs piekrītat šādām prognozēm?
Domāju, ka rakstības dēļ arābu un ķīniešu valodu būtu ļoti grūti pieņemt citiem. Tikai spāņu valoda daļēji var konkurēt ar angļu valodu. Pirmkārt, tajā runā ievērojams cilvēku skaits. Otrkārt, spāņu valodā runājošajiem ir zināma pašpietiekamība - viņi īpaši netiecas iemācīties angļu valodu. Nedomāju, ka angļu valodu izspiedīs no ASV, lai gan ir aprēķini, ka spāņu valodas dominance virzās uz Ziemeļiem ar ātrumu pieci kilometri gadā.
Vai angļu valodu varētu piemeklēt līdzīgs liktenis kā latīņu valodu, kurai pirms-modernās Eiropas laikmetā arī bija globālās valodas statuss, bet tagad tā ir tikai medicīnas un jurisprudences terminoloģijas valoda.
Maz ticams. Latīņu valodai izveidojās smalkais un vulgārais variants. Pēdējais, ko romieši lietoja savos karagājienos un pārvaldē, saplūda ar visdažādākajiem vietējiem dialektiem. Tos tajā laikā nesauca par valodām, bet dialektiem un neuzskatīja par nopietnu parādību. Arī angļi, kas XVIII-XIX gadsimtā viesojās Baltijā, rakstīja - ir krievu valoda, vācu valoda un vietējie, kas runā dialektos. Smalkais latīņu variants savukārt pastāvēja galvenokārt rakstu formā un elites vajadzībām. Tam veidojās problēmas, kas ir raksturīgas ikvienai valodai, kurai liedz pārmaiņas. Angļu valodai tas nedraud. Jaunā visaptverošā mediju situācija, kad visa pasaule ir savienota, nodrošina angļu valodas plastisku piemērošanos jebkurām vajadzībām. Dažviet gan angļu valoda ir saplūdusi ar vietējām valodām un izveidojušies pidžini vai kreolu valodas. Taču paralēli tam pastāv starptautiskā angļu valoda, ko lieto šo nāciju izglītotie cilvēki.
Viduvējā angļu valodā lauzās miljardiem cilvēku. Cik lielā mērā, jūsuprāt, šī tūristu angļu valoda noplicina autentisko angļu valodu? Vai šo starptautisko saziņas līdzekli vispār nevajadzētu dēvēt par kādu esperanto paveidu?
Šis esperanto nav viendabīgs. Katrai tautai ir savs angļu valodas variants. Franču angļu valoda atšķiras no vācu angļu valodas. Arī latviešiem ir specifisks angļu valodas variants, ne tikai izrunas ziņā. 90% latviešu raksturīgi nepareizi uzsvērt otro zilbi vārdā colleagues, lai gan abās valodās uzsvars ir uz pirmās zilbes. Latviski izplatīto ievadfrāzi «runājot par» nevar burtiski tulkot angliski. Beidzot runas, vairums latviešu lieto kalku Thank you for attention, nevis angliski pareizo Thank you. Šo sarakstu varētu turpināt.
Kāds ir jūsu personiskais viedoklis - ārvalstu vizītēs amatpersonām runāt tajā angļu valodas līmenī, kāds nu kuram ir, vai tomēr labāk izmantot tulka pakalpojumus?
Jārunā latviešu valodā. Izņemot gadījumus, ja tā nav oficiāla runa, bet kuluāru vai personiskas sarunas. Tas ir ne tikai zināšanas, bet arī savas valodas cieņas dēļ. Mums ir pietiekami daudz profesionālu tulku. Var izvēlēties tos, kas tulko izcili un tā, kā jums patīk. Protams, tas maksā.
Kaunu pa visu pasauli pēc tam ir vēl grūtāk samaksāt.
Starp citu, nothing special nav tikai izvairīga atbilde. Angļu valodā tā nesaka. Lai gan cilvēki vairāk vai mazāk sapratīs arī pakroplu angļu valodu. Un nereti arī vienas valodas runātāji īsti nesaprot, ko otrs saka un domā. Pat ģimenē.
Nesen Cēsīs jaunajā sarunu festivālā Lampa notika šovs Politiķu cepiens, kurā izskanēja šāda prātula: «Mārtiņš Bondars īsti neder kā Latvijas prezidents, jo viņam ir tā lieta, ka viņš māk angļu valodu, - tas neder. Tas nav latviešu stilā» (Rūdolfs Kugrēns). Kurš no publiskajām personām, jūsuprāt, runā visteicamākajā angļu valodā?
Vaira Vīķe-Freiberga. Gan saturiski, gan formas ziņa. Krišjānis Kariņš ļoti labi runā angliski, bet viņš tikpat lieliski runā arī latviski un Eiropas Parlamentā to regulāri dara. Ekonomikas ministre Dana Reizniece. Ir arī citi.