Muzicēt gribētāji, kam pieredzes mazāk, pirms nonākšanas uz korporatīvo pasākumu skatuves bieži vien tiek testēti pasākumu aģentūru organizētajās mājas ballītēs. Ir arī tādi mūziķi, kuriem ir divas sejas - vienā sastāvā viņi spēlē gan kā ballīšu grupa, gan kā nopietni mūziķi, bet tad jau ar citu grupas nosaukumu.
Pamats ir uzticēšanās
Lielākā daļa prezentreklāmas un pasākumu organizēšanas aģentūras SIA Attach klientu savās ballītēs izvēlas dzīvo mūziku ar nosacījumu, lai pie tās būtu iespējams dejot. Repertuāra nosacījums - gan latviešu, gan angļu dziesmas, pa kādam hitam arī no Krievijas muzikālā tirgus. «Tie, kuri regulāri apmeklē, piemēram, Intara Busuļa koncertus, arī korporatīvajā pasākumā vēlas šo mākslinieku, bet ir bijušas situācijas, ka klients gaida pārsteigumu. Cenšamies katrā pasākumā pieaicināt kādu jaunu. Tas, protams, ir risks - vai klientam patiks -, toties pēc ballītes viņš būs iepazinis jaunu mūziķi,» atklāj Attach komunikācijas vadītāja Maija Bērtiņa un piebilst: «Pamatu pamats ir uzticēšanās. Tāpat kā mēs uzticamies savam frizierim, prasot jaunu matu griezumu, līdzīgi ir arī mūsu sfērā. Ar klientu jābūt uz viena viļņa, jānoķer tā īstā sajūta, kad gaumes sakrīt.» Attach klientu rīcībā ir tādas muzikālās apvienības kā Coco Orchestra ar Valteru Frīdenbergu, kas ballītēs un korporatīvajos pasākumos spēlē jau kopš 2007. gada, pieprasīta ir pērn atpazīstamību ieguvusī etnodžeza dziedātāja Elza Rozentāle. Vairākas aptaujātās pasākumu aģentūras min arī ballīšu grupu Džentlmeņu špagats, kas pazīstama arī kā Age of Stones, spēlējot roku.
Profesionāļi - dārgāki
«Ja publika gaida jestras dejas, aicinām Normundu Jakušonoku, ja noskaņas radīšanu - piedāvājam DaGamba. Šī grupa korporatīvajos pasākumos topā ir jau sen, vēl tad, kad nebija tik populāri. Tie, kuri sajuta viņu enerģiju, neordināro pieeju, atraktivitāti, to novērtēja,» stāsta Ilze Bula, aģentūras Smalkais stils vadītāja.
Mūziķu programma parasti tiek saskaņota ar viņu menedžeri - tiek piemeklēti atbilstoši skaņdarbi atkarībā no tā, vai mūziķu sniegumam jābūt kā neitrālam fonam vai klausītāji sagaida šovu. Smalkais stils vairāk sadarbojas ar profesionāliem mūziķiem, piemēram, ar grupu Credo. I. Bula stāsta: «Ar profesionāļiem ir labi strādāt, viņi ir elastīgi. Tie laiki pagājuši, ka profesionāļi spēlē tikai vienu repertuāru un neko citu no viņiem nevar prasīt. Viņi mainās līdzi prasībām. Esam strādājuši arī ar Viktoru Lapčenoku - pasākumā sākam ar klausāmiem gabaliem, bet otrajā daļā ir dziesmas, kuras «spēlē» uz publiku. Jāteic, profesionāļi strādā ar sirdi un dvēseli un bieži vien labāk nekā jaunie censoņi.» Aģentūra Smalkais stils ir piesardzīga, izvēloties mazpazīstamus mūziķus. Tie parasti tiek testēti mazā vai mājas ballītē, tiek ņemtas vērā arī atsauksmes. I. Bula neslēpj - profesionāļu pieaicināšana būtiski sadārdzina ballītes cenas, tomēr precīzas summas nenosauc.
Miks Dukurs ar grupu, Samanta Tīna, Aija Andrejeva, Musiqq, Mirage Jazz Orchestra u. c. - ar šiem mūziķiem savukārt sadarbojas svētku aģentūra Amber Fiesta, stāsta tās vadītāja Simona Kalniņa.
Kaiju un Zemenes nē!
Apvienība, kas pazīstama gan kā Džentlmeņu špagats, gan kā Age of Stones, ir valmierieši un mūzikā darbojas jau kopš 2001. gada. «Nevienam no mums nav augstākās muzikālās izglītības, bet kaut ko no mūzikas saprotam,» saka grupas līderis Niks Jaunzems. Viens no puišiem ir būvinženieris, otrs ar pedagoga izglītību, bet pašlaik strādā mārketingā. Trešais bankā vada 30 cilvēku komandu, savukārt ceturtais apguvis kultūras menedžmentu un vada telekomunikāciju uzņēmumu. Ikdienā viņi paši «spēlē» biznesa lauciņā, bet nedēļas nogalēs uzspēlē uzņēmējiem. «Tā nejauši sanācis, tas nebija pašmērķis,» ceļu līdz muzicēšanai ballītēs raksturo N. Jaunzems. «Sākumā Age of Stones savu enerģiju veltījām jaunradei, pašu mūzikas komponēšanai, bet rokmūzikā daudzi kolektīvi ar to arī beiguši, jo nevar galus savilkt kopā - par studiju jāmaksā, un mūzikas izdevēji nav ieinteresēti rokmūzikā.»
Tomēr viņiem patīk būt uz skatuves. «Mums patīk baudīt šīs sajūtas, un, ja ballītēs vēl var nopelnīt rokmūzikai, tas mūsos uztur radošo. Esam apmierināti ar šo standartu,» atzīst Niks. Džentlmeņu špagats gan paņemot ļoti daudz enerģijas - šosezon nospēlējuši 15 pasākumos. Speciāli tiem izveidojuši programmu, kurā ir gan Zīlīte vai Kurtizāņu ugunskurs, gan AC/DC repertuārs. «Tur jābūt trakam, lai nedejotu,» raksturo Niks. Starp ballīšu publikas pieprasītajām gan ir trīs dziesmas, kas mūziķos izraisa smaidu. «Kaija, Zemenes un Dzērvenīte. Tās mēs principiāli nespēlējam, ļaujam dziesmas pasūtītājam pašam tās dziedāt karaokes versijā.» Puiši lepojas, ka Džentlmeņu trīs gadu pastāvēšanas laikā nav saņēmuši negatīvas atsauksmes. Viņiem publikas domas ir svarīgas, tāpēc tiek meklēti pareizie virzieni, kā to uzrunāt.
Grupa atzīst, ka, spēlējot pasākumos, viena puse ir finansiālā motivācija, bet otri 50 procenti ir profesionālais treniņš. «Var sēdēt mēģinājumā un nespēlēt nevienam, bet var doties spēlēt ielās, cilvēkiem. Tagad, kad kāpjam uz skatuves kā Age of Stones, mēs vienmēr esam formā, un tas ir svarīgi. Mums, latviešiem - un arī rokmūziķiem -, raksturīgi, ka ir tik daudz iemeslu, lai neko nedarītu. Bet mēs ejam uz priekšu.»