Šādas diskusijas norit arī par skolotājiem. No vienas puses, desmit Latvijas lepnuma nomināciju sarakstā bieži ir tieši nominācija Skolotājs, no otras puses, žūrija balvu šajā nominācijā allaž vēlas piešķirt tādam pedagogam, kurš savā darbā iegulda vairāk sirds siltuma, garīguma, enerģijas un laika nekā tipisks vidusmēra skolotājs.
Tāpēc šajā gadā, protams, tiek gaidītas vēstules ar aicinājumu Latvijas lepnuma balvu piešķirt kādam pedagogam, tomēr vienlaikus arī rūpīgi izvērtējot piesakāmo skolotāju veikumu un virzot balvai tos pedagogus, kuru sasniegumi patiesi atbilst visas mūsu valsts lepnuma mērogiem.
Jāatceras arī, ka iepriekš Latvijas lepnuma balvas, kas piešķirtas nominācijā Skolotājs, nonākušas pie patiešām cienījamiem, īpašas uzmanības vērtiem pedagogiem.
«Neesmu ideāls cilvēks vai priekšzīmīgs pedagogs, nerakstiet par mani kā par izcilu paraugu citiem,» savulaik sacīja Latvijas lepnums nominācijā Skolotājs 2014. gadā - matemātiķis Juris Škuškovniks, kuram ir lieli nopelni mūsu valsts jauniešu sagatavošanā matemātikas olimpiādēm un sacensībām. J. Škuškovniku balvai pieteica Rīgas 64. vidusskolas pedagogi. Par šo skolu, ko Juris absolvējis, viņš saka - 64. vidusskola iemācīja brīvdomību.
Senāk Latvijas lepnuma balva, piešķirta nominācijā Skolotājs, aizceļoja uz Valku pie bioloģijas skolotājas Vitālijas Voliņas, kura ieguvusi arī titulus Cilvēks skolā un Sieviete-spēks un tiek dēvēta par Skolotāju-leģendu, pie līvānieša, Līvānu Goda pilsoņa, dambretes trenera Jāņa Auzāna un vēl daudziem citiem izciliem pedagogiem, kuri vienlaikus izslavēti kā labi cilvēki un spožas personības.