Jāteic, ka budžeta pieņemšanas procesa sākums ministriju līmenī joprojām atgādina iepriekšējo gadu taktiku «prasām vairāk ar cerību, ka iedos kaut ko». Turklāt pērnā gada beigās tas beidzās arī ar vairākiem «pārsteiguma» nodokļiem. Šogad, sākoties ministriju cīņām par 2017. gada budžetu, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau paudusi, ka papildu finansējums, ko valsts var atļauties atvēlēt visām ministrijām kopā, ir 9-10 miljoni eiro, izņemot Veselības ministriju, kas pretendē uz papildu 35 miljoniem. Savukārt ministrijas nākamā gada budžetā prasa papildu 400 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.
«Ministrijām jāvirzās fiskālā pragmatisma virzienā, kad ministrijas iestādes apzina valsts budžeta iespējas, savas funkcijas un valdības prioritātes un izdevumus pieprasa atbilstoši fiskālās telpas iespējām. Tas liktu lielāku uzmanību pievērst kopējām prioritātēm un palielinātu nepieciešamību detalizētāk izstrādāt pamatojumu. Tāpat nepieciešami risinājumi līdzekļu racionālākam izlietojumam katra resora ietvaros,» uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Konceptuāli domājot par 2017. gada budžetu, jāņem vērā, kopējā ekonomikas attīstība Eiropas Savienībā iezīmē tendenci, ka Latvijas ekonomikas kāpums var kļūt lēnāks. Tas ir nopietns signāls budžeta plānotājiem būt piesardzīgiem. Gan FM, gan Latvijas Bankas, gan komercbanku prognozes jau vairākkārt koriģētas samazināšanās virzienā, un iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas visdrīzāk tikai nedaudz pārsniegs 2%. «Gribētos redzēt, ka, plānojot 2017. gada budžeta ieņēmumus, esam pietiekami konservatīvi. Rūpīgi jāseko, lai valdības budžeta deficīts nepārsniegtu vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānoto. Jāizpilda likuma prasība, un 2017. gadā jāizveido fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP, kas šajā gadā netiek izveidota,» uzskata Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA prorektors Ilmārs Kreituss. Viņš teic, ka gribētos redzēt, lai atbilstoši tiktu plānota arī izdevumu daļa, balstīta uz strukturālo reformu veikšanu, kas publiskos pakalpojumus padarītu efektīvākus.
Noteikti jāturpina iesāktā iniciatīva esošo funkciju izvērtēšanai, kas novērstu to dublēšanos, bet esošo tēriņu lietderības pārskatīšanu vajadzētu īstenot pirms katra budžeta veidošanas, lai gan tas, protams, būs politiski sarežģīti izdarāms, jo tiek pieņemts, ka ik gadu nepieciešams izdevumu pieaugums, atgādina D. Gašpuitis. Taču nozares ne vienmēr spēj paškritiski uztvert šo jautājumu. Noteikti ļoti vēlams ir virziens uz budžeta detalizētāku caurskatāmību un sabiedrības izpratni par tēriņiem. Tas ļautu veiksmīgāk risināt neatbilstības budžetā un iespējamās izmaiņas nodokļos.
Ik pa laikam Latvijas Bankas, kā arī citas amatpersonas atgādina par tādu jēdzienu kā «nulles budžets», kas pamatā paredz izdevumu plānošanu attiecībā pret mērķi (nevis atbilstoši iepriekšējiem periodiem) ar vairākiem attīstības scenārijiem. «Kaut arī kopējais valsts budžets atbilst fiskālas disciplīnas vadlīnijām, tā sadalījums automātiski nenozīmē, ka nauda tiek efektīvi tērēta valsts mērķu sasniegšanai. Pastāvīgi uzvirmo apgalvojumi, ka vispārēja naudas deficīta apstākļos dažas nozares ir relatīvi pārfinansētas salīdzinājumā ar citām,» norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un farmācijas uzņēmuma Glaxo SmithKline vadītājs Valts Ābols. To apstiprina Latvijas Bankas ekonomistes Baibas Traidases pētījums, ka Latvija samērā daudz tērē izglītības sektorā (izņemot vidējo izglītību), būvniecībai, kā arī mājokļu attīstībai un kultūrai, vienlaikus nav pierādījumu par šo sektoru atbilstošu efektivitāti. Tomēr risinājums nav arī vienkāršs 3% vai 5% grieziens bez izvērtējuma. Gada sākumā izveidotas darba grupas valsts budžeta izdevumu izvērtēšanai ar uzsvaru uz izglītības un veselības aprūpes jomu, tomēr nav dzirdēts par visaptverošu «nulles budžeta» principu ieviešanu. Turklāt pēdējos desmit gados vidēji budžeta izdevumi kāpuši straujāk nekā ekonomika, bet tā vienlaikus ar pieaugošām, akūtām vajadzībām nav ilgtspējīga kombinācija, secina B. Traidase.
Pateiks priekšā
Nesen tika uzsākts vērienīgs Latvijas nodokļu sistēmas izvērtējums, ko veic gan Pasaules Bankas, gan vietējie pētnieki. Pēc tam tiks sagatavotas rekomendācijas, lai sakārtotu visu sistēmu kopumā, nevis tikai atsevišķas daļas. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka nepieciešams pabeigt nodokļu sistēmas izvērtējumu, lai jau 2017. gada budžetā ieviestu nozīmīgus uzlabojumus, bet, sākot no 2018. gada, veiktu būtiskas pozitīvas izmaiņas nodokļu sistēmā. «Darbaspēka nodokļi Latvijā ir augstāki nekā reģionā kopumā, kas būtiski samazina mūsu konkurētspēju un daudziem uzņēmējiem liek būt pelēkajā sektorā. Ja nodokļu sistēmu sakārtosim tā, lai bizness pats gribētu būt baltajā zonā, tad arī valsts būtu ieguvēja, jo nodokļu masa noteikti pieaugs,» vērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Pašreiz būtiski, lai nākamā gada valsts budžetā nebūtu lieku pārsteigumu uzņēmējiem, ieviešot jaunus nodokļus, kā tas tika izdarīts pērn.
Piemēram, alkohola nozarē iepriekšējās valdības laikā veidotās izmaiņas alkohola akcīzes nodokļa likmēs tika atliktas mēnesi pēc mēneša, un uzņēmējiem nācās pārskatīt savus plānus vairākkārt. «Nodokļi jāmaksā, un valsts ienākumu palielināšana ir jebkuras valdības mērķis. Tomēr no mūsu nozares skatu punkta būtu vitāli svarīgi, lai nodokļu politika būtu vienlīdzīga un pārdomāta, kas iepriekšējos gados bija reti novērojams,» secina Latvijas Alkohola nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Genādijs Kļepikovs. «Jebkādas izmaiņas nodokļu politikā jāvētī caur makroekonomisko prizmu un ilgtermiņa redzējumu. Negribētos sagaidīt pēkšņas iniciatīvas ar skanīgu nosaukumu, piemēram, brīvības, brālības vai vienlīdzības nodoklis,» nedaudz sarkastisks ir V. Ābols.
LDDK uzskata, ka svarīgi, lai, piemēram, tā sauktais, solidaritātes nodoklis tiktu atcelts un aizstāts ar obligātās sociālās iemaksas sistēmas pārveidi atbilstoši sociālās apdrošināšanas būtībai un mērķiem.
Mazākas ēnas
Pērn ēnu ekonomikas līmenis Latvijā samazinājies līdz 21,3% no IKP (par 2,2%), tomēr tas joprojām ir augstākais Baltijas valstīs, secināts SSE Riga ikgadējā pētījumā.
Katrā nozarē ir tumši jautājumi, kas būtu jāatrisina, piemēram, kā tika rasts risinājums nodokļu iekasēšanas uzlabošanai taksometru pārvadājumu nozarē, kas atrodas mediju uzmanības centrā. Plānots, ka tiks ieviests fiksēts maksājums, kas nosegs arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus, un 2017. gadā patentmaksa kļūs par vienīgo nodokļu režīmu taksometru jomā. Ir apsveicami, ka ir sākta aplokšņu algu apkarošana, teic G. Kļepikovs, taču būtu svarīgi, ka intensīvi apkarota tiktu arī nelegālo akcīzes preču izplatīšana. Pēc viņa vadītās asociācijas aprēķiniem, apkarojot trešo daļu nelegālā alkohola tirgus, valsts papildus iekasētu ap 20 miljoniem eiro gadā - akcīzes un PVN veidā. Nozares uzņēmēji sagaida, ka, plānojot nākama gada budžetu, papildu līdzekļi tiks piešķirti nelegālo akcīzes preču izplatības apkarošanai.