3000 policistu pārmeklēja vairāk nekā 130 īpašumus, un Vācijas mediji to raksturo kā vienu no lielākajām policijas akcijām, kāda valstī jebkad ir bijusi.
Kratīšanas veiktas objektos, kas saistīti ar kustības "Reichsbürger" ("Reiha pilsoņi") locekļiem, kuri tiek turēti aizdomās par "konkrētu gatavošanos, lai ar nelielu bruņotu grupu vardarbīgi iekļūtu Vācijas parlamentā", teikts prokuratūras paziņojumā.
Aizturētie tiek apsūdzēti, ka tie ne vēlāk kā 2021.gada beigās izveidojuši "teroristu grupējumu", ar mērķi gāzt pastāvošo Vācijas valsts iekārtu
Divi no 25 cilvēkiem aizturēti ārvalstīs - Austrijā un Itālijā.
Prokuratūra paziņojusi, ka aizdomās par "dalību teroristu organizācijā" aizturēti 22 Vācijas pilsoņi. Aizdomās par organizācijas atbalstīšanu aizturēti vēl trīs cilvēki, ieskaitot kādu Krievijas pilsoni.
Prokuratūra atklājusi, ka identificēti vēl 27 cilvēki, kas tiek turēti aizdomās par dalību šajā grupējumā vai to atbalstīšjuši.
"Apsūdzētos vieno valsts institūciju un Vācijas Federatīvās Republikas brīvās, demokrātiskās iekārtas noraidīšana," uzsvērusi prokuratūra.
"Reichsbürger" kustībā ietilpst neonacisti, sazvērestības teoriju piekritēji un ieroču entuziasti, kas noraida mūsdienu Vācijas republikas leģitimitāti.
Viņi uzskata, ka joprojām pastāv pirms Pirmā pasaules kara eksistējusī impērija un ir spēkā tās likumi, bet vairākas "Reichsbürger" grupas ir pasludinājušas savas "valstis".
"Reichsbürger" pēdējos gados ir kļuvuši arvien radikālāki un tiek uzskatīti par pieaugošu drošības apdraudējumu.
Tiek uzskatīts, ka nesen izveidotās teroristu grupas dalībnieku vidū ir bijušie karavīri.
Prokuratūra secinājusi, ka aizturētie grupējuma locekļi tic "Reichsbürger" un sazvērestības teoriju kustības "QAnon" idejām un ir pārliecināti, ka Vāciju vada slepens ietekmīgu cilvēku tīkls, kuriem vara ir atņemama.
Aizdomās turamie apzinājās, ka viņu plāns "var tikt īstenots, tikai izmantojot militārus līdzekļus un vardarbību pret valsts pārstāvjiem", norādījusi prokuratūra.
Viņi plānojuši pēc valsts apvērsuma iecelt par jauno valsts līderi vienu no aizturētajiem, kuru vietējie mediji identificējuši kā aristokrātu un uzņēmēju princi Heinrihu XIII Reusu.
Prokuratūra atklājusi, ka Heinrihs XIII jau centies sazināties ar Krievijas amatpersonām, lai apspriestu Vācijas "jauno valsts kārtību" pēc apvērsuma.
Tomēr nekas neliecina, ka kontaktpersonas būtu atbildējušas viņam pozitīvi.
Tiek uzskatīts, ka šos kontaktus sekmējusi kāda Krievijas pilsone, kas ir viena no aizturētajiem.
Krievijas vēstniecība Berlīnē paziņojusi, ka "neuztur kontaktus ar teroristu grupējumu vai citu nelegālu organizāciju pārstāvjiem".
Gatavojoties iecerētajam apvērsumam, teroristu grupējuma locekļi ieguvuši ieročus, organizējuši apmācības šaušanā un mēģinājuši savervēt jaunus sekotājus, sevišķi, no armijas un policijas vides, atklājusi prokuratūra.
Vācijas mediji ziņo, ka apsūdzēto vidū ir arī bijušais Vācijas parlamenta loceklis no eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD).
Vācijas tieslietu ministrs Marko Bušmans tviterī atzinīgi novērtējis grupējuma izjaukšanu, sakot, ka tas pierāda Vācijas spējas aizstāvēt savu demokrātiju.
Vācijas Konstitūcijas aizsardzības birojs lēš, ka "Reichsbürger" kustību atbalsta aptuveni 20 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 2000 uzskatāmi par potenciāli vardarbīgiem.
Pēc pēdējos gados notikušajiem uzbrukumiem varasiestādes uzskata, ka galēji labējais terorisms ir lielākais drauds valsts drošībai.
Aprīlī policija izjauca kādas galēji labējās grupas plānu nolaupīt veselības ministru. Šī grupa bija saistīta ar "Reichsbürger" un kustību "Querdenken" (Netradicionālā jeb tā dēvētā laterālā domāšana), kas Vācijā kļuvusi par visskaļāko protesta balsi pret karantīnas ierobežojumiem un aktīvu konspirācijas teoriju izplatītāju, noliedzot ar pandēmiju saistītos faktus.
papildināta visa ziņa