Postījumi nodarīti diviem UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautiem objektiem - Alepo vecpilsētai Sīrijā un Dijarbakiras cietoksnim Turcijā.
Kā norādīja UNESCO, cietuši varētu būt vēl trīs citi pasaules mantojuma objekti.
"Mūsu organizācija sniegs atbalstu sava mandāta ietvaros," apliecināja UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē.
UNESCO un partneri jau ir veikuši postījumu provizorisko novērtējumu.
Organizācija ir īpaši satraukta par Alepo vecpilsētu, kas Sīrijas pilsoņkara dēļ atrodas apdraudēto pasaules mantojuma objektu sarakstā kopš 2013.gada.
"Citadelē konstatēti būtiski postījumi. Vecpilsētas rietumu tornis ir sabrucis un tirgus rajonā vairāku ēku konstrukcijas kļuvušas vājākas," teikts UNESCO paziņojumā.
Sīrijas senatnes mantojuma direktorāts arī paudis bažas par postījumiem, norādot, ka sabrukuši Alepo ziemeļu aizsargmūra posmi.
Turcijā liels zaudējums ir "vairāku ēku sabrukšana" Dijarbakiras cietoksnī un līdz esošajos Hevselas dārzos, norādīja UNESCO.
Organizācija uzsvēra, ka viss apvidus ir Romas, Sasanīdu, Bizantijas, islāma un Osmaņu periodu nozīmīgs centrs.
UNESCO pieļauj, ka cietuši varētu būt arī citi pasaules mantojuma objekti, kas atrodas netālu no zemestrīces epicentra. Laikapstākļi ir slikti, apvidi atrodas nomaļus, līdz ar to zemestrīces skartajos rajonos nokļūt ir sarežģīti, un arī informācija netiek saņemta pietiekamā apjomā.
Tas attiecas uz Gebekli Tepi, neolīta pieminekli Turcijas Šanliurfas provincē, kur atrodas vieni no pasaules senākajiem megalītiem. Daži no tiem ir 10 000 gadus seni.
UNESCO ir arī bažas par Nemrutdaga karalisko kapeņu milzīgajām skulptūrām Turcijas Adijamanas provincē.
Trešā vieta ir Arslantepe - hetu vēlīno valstu arheoloģiskais objekts netālu no Malatajas, kas arī smagi cietusi zemestrīcē.
"UNESCO mobilizē ekspertus, lai noskaidrotu precīzu postījumu apjomu un ātri panāktu šo objektu drošību un stabilizēšanu," teikts paziņojumā.