Par Merkeles un Putina telefonsarunu žurnālistiem Briselē piektdien pastāstīja kancleres preses sekretārs Štefens Zeiberts.
Krievijai ir publiski jāvēršas pie separātistiem, aicinot tos nolikt ieročus, sacīja Zeiberts, norādot arī, ka Maskavas uzvedība pēc 17.aprīļa Ženēvas konferences rada "absolūtu vilšanos".
Merkele cerējusi, ka Krievija aktīvi ķersies pie Ženēvas vienošanās īstenošanas, norādīja viņas preses sekretārs.
"Ja nenotiks izmaiņas uz labo pusi, tad būtu pareizi būt gataviem jaunām sankcijām," sacīja Zeiberts, piebilstot, ka vienlaikus ir jāatver durvis dialogam ar Maskavu.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un tās novērotāju misijai Ukrainā ir vajadzīgs visu pušu atbalsts, norādīja kancleres pārstāvis.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, ES un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim nav neko darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpina turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.