Lietuva samazinās savu politisko pārstāvniecību pasākumos Ungārijā, un valsts prezidents Gitans Nausēda par vizīti Budapeštā izlems, konsultējoties ar citiem Eiropas Savienības līderiem, ziņu aģentūrai BNS apstiprināja Lietuvas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Žīgimants Paviļonis un vairāki avoti valdībā, kas vēlējās palikt anonīmi.
"Pagaidām esam nolēmuši vienkārši ierobežot savu līdzdalību politiskā līmenī Ungārijā," pavēstīja Paviļonis. Viņš apliecināja, ka tādai pozīcijai piekrīt gan valdība, gan prezidents.
Budapešta, kas no jūlija sākuma uz sešiem mēnešiem ir ES prezidējošā valsts, otrdien rīkoja neformālu sanāksmi par konkurenci atbildīgajiem ministriem, taču Lietuvu un lielāko daļu citu ES dalībvalstu tajā pārstāvēja zemāka līmeņa amatpersonas.
Lietuvu sanāksmē pārstāvēja valsts vēstnieks Ungārijā Mindaugs Rukštele, lai gan ierasti tādas sanāksmes apmeklē ministri vai viceministri. Paviļonis uzsvēra, ka Lietuva ir vienota ar tiem, kurus neapmierina Orbāna pozīcija.
Briselē un ES galvaspilsētās spēkā pieņemas sajūta, ka Ungārijas līderis izmanto ES prezidentūru saviem mērķiem, nevis ES pārstāvniecībai.
Ziņu vietne "Euractiv" noskaidrojusi, ka vairākas ES valstis, tostarp Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija, uz neformālajām ministru sanāksmēm, kas jūlijā notiks Budapeštā, nosūtīs zemāka līmeņa amatpersonas. Arī citas valstis apsver šādu iespējamību.
Avoti Lietuvas valdībā BNS sacīja, ka Lietuva ir nolēmusi nepiedalīties Budapeštas organizētajās ministru līmeņa neformālajās sanāksmēs, tomēr viceministri tās varētu apmeklēt.
Līdzīgi rīkosies arī Latvija un Igaunija, norādījuši avoti. Un arī lielākās ES dalībvalstis, piemēram, Francija un Vācija samazinot savu pārstāvniecību Ungārijā notiekošajās sanāksmēs, ziņo BNS.
"Ungārijas rīcība prezidentūras laikā ir postoša (..). Tāpēc Zviedrija nepiedalīsies politiskā līmenī neoficiālajās ministru sanāksmēs jūlijā," Zviedrijas ziņu aģentūrai TT norādījusi Zviedrijas Eiropas lietu ministre Džesika Rozvola.
Lietuvas ministri neatkarīgi no prezidējošās valsts arī turpmāk piedalīsies formālās ES Padomes sanāksmēs, kas notiek Briselē.
Nākamo sešu mēnešu laikā Ungārijā jānotiek Eiropadomes samitam, tomēr pagaidām nav skaidrs, vai Nausēda to boikotēs. "Pozīcija par dalību Ungārijā notiekošos pasākumos tiks koordinēta ar partneriem ES," informēja Lietuvas prezidenta kanceleja.
Orbāns saniknojis ES līderus, pirmajā Ungārijas prezidentūras ES dienā dodoties iepriekš neizziņotā vizītē uz Ukrainu, bet pēc dažām dienām apmeklējot Krieviju, kur tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Ungārijas premjerministrs savu vizīti Krievijā, tāpat kā starptautiskā meklēšanā izsludinātais diktators, mēģinājuši pasniegt kā ES diplomātijas soli.
"Tas ir ne tikai nepieņemami, bet arī pārkāpj vairākas politiskās vienošanās visaugstākajā līmenī, piemēram, par nesadarbošanos ar Putina režīmu, kas ir akceptēts pat Eiropadomes līmenī," uzsvēra Lietuvas Seima Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. "Tā nav ES nostāja, un tā ir pretrunā ar mūsu nostāju," viņš piebilda.
Nausēda, kas Vašingtonā apmeklēja šonedēļ notikušo NATO samitu, nosodīja Orbāna vizīti Maskavā, sakot, ka, lai gan Ungārija ir ES prezidējošā valsts, tās premjerministrs nepārstāv bloka intereses.
Trešdien Briselē kārtējā ES vēstnieku sanāksmē savu neapmierinātību pauda arī citas dalībvalstis.
Eiropas Parlamenta (EP) liberālajā frakcijā "Renew Europe" ("Atjauno Eiropu") izskanējuši aicinājumi atņemt Ungārijai ES prezidentūru.
Avoti frakcijā atklāja, ka iespējams apsvērt dažādus pasākumus, tai skaitā pirms laika pārtraukt Ungārijas prezidentūru vai paātrināt Polijas prezidentūras sākumu.
Tomēr ES dalībvalstis šonedēļ neapsprieda iespējas, kā risināt šo jautājumu, un nav manāma vēlme saīsināt prezidentūras termiņu, šonedēļ "Euractiv" norādīja ES diplomāti.