Spānijas amatpersonas apstiprināja, ka viņš svētdien ieradies Spānijā, kur plānojot lūgt politisko patvērumu. ASV un daudzas Latīņamerikas valstis uzskata 75 gadus veco E. Gonsalesu par īsto uzvarētāju 28. jūlijā notikušajās Venecuēlas prezidenta vēlēšanās. Venecuēlas Vēlēšanu padome un Augstākā tiesa par uzvarētāju pasludināja līdzšinējo prezidentu Nikolasu Maduro un paziņoja, ka viņš ieguvis 51% balsojušo atbalstu. Opozīcija to noraidīja kā vēlēšanu rezultātu viltojumu un apgalvoja, ka balsu skaitīšanas laikā notikusi krāpšanās un manipulācija ar rezultātiem. Venecuēlas Vēlēšanu padome tā arī nepubliskoja balsu sadalījumu pa iecirkņiem, apgalvojot, ka to nav ļāvis masīvs kiberuzbrukums. Taču nekādi pierādījumi tam, ka šāds uzbrukums noticis, arī netika publiskoti. Opozīcija apgalvoja, ka saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju E. Gonsaless apsteidzis N. Maduro par 30 procentpunktiem.
N. Maduro paziņoja, ka opozīcija gatavo valsts apvērsumu, un sāka represijas pret tās aktīvistiem un līderiem. Kopš vēlēšanām protestos dzīvību zaudējuši vismaz 27 cilvēki. Dažus esot nogalinājuši ar valdību saistītās motociklistu bandas Collectivos locekļi. Ap 200 cilvēku ievainoti, un ap 2400 opozīcijas atbalstītāju aizturēti.
E. Gonsaless visu pēdējo mēnesi slēpās no varasiestādēm, jo tiesas vairākkārt izdeva viņam adresētas pavēstes ar pavēli ierasties uz procesiem. Pagājušajā nedēļā tiesa Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā, kas pārsvarā iztiesā ar terorismu saistītas lietas, apmierināja prokuratūras prasību izdot orderi E. Gonsalesa aizturēšanai. Prokuratūra apsūdzēja E. Gonsalesu "nopietnos noziegumos", to skaitā varas uzurpēšanā un sakaros ar "teroristu" finansiāliem atbalstītājiem.
Spānijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka E. Gonsaless svētdien ielidoja Torrejon de Ardoz militārajā bāzē netālu no Madrides. Savukārt Venecuēlas viceprezidente Delsija Rodrigesa ierakstā Instagram pavēstīja, ka Venecuēlas varasiestādes atļāvušas E. Gonsalesam brīvi pamest valsti, lai atjaunotu "politisko mieru".