"Mēs saprotam, ka NATO un ES ir sava darba kārtība, taču tādām valstīm kā Gruzija ir nepieciešami patiesi un skaidri vēstījumi. Ja jums ir viena dzīve, jūs vēlaties, lai pozitīvas lietas notiktu, kamēr vēl esat dzīvs. Bet mums ir jābūt pacietīgiem un jāstrādā, lai padarītu Gruziju par labu demokrātisku valsti, un tad viss var notikt. Ja runājam par dalību NATO un ES - tas var notikt desmit vai 50 gadu laikā, bet tas var notikt, turklāt arī daudz agrāk. Brīnumi notiek. Šai izdevībai Gruzijai ir jābūt gatavai," uzsvēra Džaparidze.
Krievijas propagandas ietekme Gruzijā nav pārāk liela, tomēr politiķis vairāk bažījas par to, lai Gruzijā nesamazinātos atbalsts Rietumiem.
"Tam būtu pavisam objektīvi iemesli - ja runājam par NATO, mēs dzirdam dienu un nakti, no viena NATO samita līdz nākamajam, ka Gruzija ir gatava un atbilst prasībām, bet Gruzijai vēl būtu jāizdara tas un tas; tad mēs ierodamies uz nākamo samitu un dzirdam: ā, Gruzija to izdarīja… Bet tagad tai būtu jāizdara arī šis. Kamēr mūsu draugi tupina teikt, ka NATO durvis ir atvērtas, no malas tās atgādina rotējošās durvis - jūs esat it kā iekšā, bet it kā arī ārā," izteicās bijušais ārlietu ministrs.
"Mēs saprotam, ka Gruzija ir ļoti maza sastāvdaļa ļoti lielā politiskā spēlē, šeit nav runas tikai par Gruziju, bet gan par plašākiem Eiropas un globālās drošības jautājumiem. Mēs saprotam, ka eiropiešiem un amerikāņiem Krievija ir vajadzīga, lai risinātu viņu darba kārtībai svarīgākus jautājumus par Gruzijas dalību NATO. Tomēr Rietumiem, it īpaši eiropiešiem un amerikāņiem, ir pavisam skaidri jāsaprot, ka viņiem nebūs uz sadarbību vērstas Krievijas, ja tā nebūs gatava atzīt, ka tai kaimiņos ir neatkarīgas valstis. Viņi nevar būt imperiālistiski pret Gruziju, Ukrainu, Azerbaidžānu vai Moldovu, bet konstruktīvi partneri citiem," uzsvēra pieredzējušais politiķis.
"Gruzijai ir jābūt gudrai, paredzamai un noderīgai partnerei saviem sabiedrotajiem un draugiem. Piemēram, jūs šeit, Latvijā, nevariet visu laiku domāt par Gruziju, taču Latvijai būtu jāzina, ka tad, ja būs vajadzīga Gruzijas palīdzība, Gruzija to sniegs. Latvijai jābūt pārliecinātai, ka Gruzija ir demokrātiska valsts, tā ir paredzama valsts, uz kuru jūs variet paļauties," sacīja Džaparidze.
Runājot par Ukrainas konfliktu, politiķis uzsvēra, ka notiekošais ir jāvērtē kontekstā ar visu postpadomju telpu. "Mums ir jāvērtē notiekošā stratēģiskais konteksts un jāpatur prātā, kas 2008.gadā notika Gruzijā, jo, manuprāt, Ukrainā notiekošais ir tiešs turpinājums. Tiem, kas ir iesaistīti no Rietumu puses, ir jāpatur prātā, ka šeit nav runas tikai par Ukrainu, bet gan par pēcpadomju telpu. Tas, kas šobrīd notiek Ukrainā, atšķirīgā formātā 2008.gadā notika Gruzijā."
"Mēs atbalstām Ukrainu, un es vēlos, lai Ukraina ir stingra un neupurē savas stratēģiskās intereses. Daudz būs atkarīgs no tā, kā Ukraina tiks galā ar savām iekšējām problēmām. Stabilitāte Ukrainā Gruzijai ir ļoti svarīga, jo, ja Ukraina izdzīvos un paliks neatkarīga, tas stratēģiski būs ļoti svarīgi gan Gruzijai, gan arī Latvijai," viņš piebilda.
"Svarīgākais, ka, runājot par Ukrainu un notikumiem tās austrumu rajonos, neviens vairs nerunā par Krimu, Krima ir aizmirsta, it kā tā nekad nebūtu anektēta," uzsvēra politiķis.
Viņš uzskata, ka NATO un ES, kā arī atsevišķu tās dalībvalstu un ASV politiska iesaistīšanās Ukrainas krīzes risināšanā ir ļoti svarīga. "Tas ir ilgs process. Karu ir viegli sākt, taču ir daudz grūtāk iesaistīties šādā procesā un mēģināt atrisināt jautājumus diplomātijas un sarunu ceļā," sacīja Džaparidze.