Eiropas Savienība (ES) un četras Mercosur valstis (Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja; Mercosur ir saīsinājums spāņu valodā Dienvidu kopējam tirgum) pērnā gada decembrī noslēdza politisku vienošanos, ar kuru izveido brīvās tirdzniecības zonu. Tas noticis vairāk nekā divdesmit gadus pēc sarunu sākuma, bet tagad vienošanos būs jāapstiprina ES dalībvalstīm.
"Ņemot vērā, ka ES ekonomika ir ļoti atkarīga no ārējās tirdzniecības, teorētiski jebkurš brīvās tirdzniecības nolīgums ir izdevīgs. Praksē šis konkrētais brīvās tirdzniecības līgums nesīs mazu pievienoto vērtību gan ES, gan Latvijas eksportētājiem. Galvenais iemesls ir tas, ka eksporta ziņā ES tirdzniecība ir ļoti viendabīga, t. i., atkarīga no dažiem lielākiem eksporta tirgiem – ASV (19,6% no kopējā ES eksporta), Lielbritānijas (13%), Ķīnas (9%). Visiem pārējiem eksporta tirgiem eksporta struktūrā ir diezgan maza daļa," norāda Citadele bankas ekonomists Kārlis Purgailis.
Caur partneriem
ES ir Mercosur valstu lielākais tirdzniecības un investīciju partneris. ES eksports uz Mercosur valstīm 2023. gadā sasniedza 56 miljardus eiro precēm un 28 miljardus eiro pakalpojumiem 2022. gadā. Turklāt ES ir lielākais ārvalstu investors Mercosur valstīs (340 miljardu eiro 2021. gadā). Kopumā šī vienošanās skar 780 miljonus iedzīvotāju visās valstīs kopā.
"Būtībā, lai ES eksports augtu, ir nepieciešami spēcīgi ekonomiskie rādītāji un pēc iespējas mazāki tirdzniecības ierobežojumi (tarifi) ASV un Ķīnā. Latvijas eksportētāji strādā līgumražošanas jomā, tāpēc vērtēt Latvijas un Mercosur valstu tiešo eksportu nebūtu pareizā pieeja. Ja tiks noslēgts brīvās tirdzniecības līgums, Latvijas eksportētāji iegūs no lielāka eksporta uz Vāciju un Skandināviju, kas tālāk eksportē gala preces uz Mercosur valstīm," skaidro ekonomists.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 3. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60