Atšķirībā no valstīm ar savu naudas sistēmu, piemēram, ASV, eirozonas valstu blokam kopumā tā arī neizdodas atgriezties pie vērā ņemamas un noturīgas ekonomiskās izaugsmes. Vienlaikus ekonomikas ekspertu skatījumā situācija nav kritiska, un vismaz finansiālās stabilitātes jomā pēdējos gados panākts progress. Savukārt, runājot par Eiropas valstīm, kas neatrodas eirozonā, ar atzinību tiek vērtēts Lielbritānijas ekonomiskais progress.
Pēc finanšu krīzes tā dēvētajā vecajā Eiropā pagaidām šķietami labāk klajas tām valstīm, kuras palikušas ārpus eirozonas, un, iespējams, tā iemesla dēļ, ka dažāda finansiāla kalibra valstis nav pakļautas vienādiem monetāriem standartiem. Tās vajadzības gadījumā var brīvi palielināt ekonomikā cirkulējošo naudas masu, ko eirozonas valstis individuāli nevar izdarīt. Tāpēc ekonomiskā izaugsme šajās valstīs ir straujāka.
Sakārto finanses
Komentējot ekonomiskos procesus, Citadele Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis teic, ka vismaz pagaidām ir novērsti riski eirozonas izjukšanai un pēdējā laikā dalībvalstīm izdevies ievērojami progresēt budžetu sakārtošanā. Tas savukārt ir viens no nosacījumiem, lai nepieļautu paniku finanšu tirgū, kura nozīme valstu labklājībai ir ievērojami lielāka, nekā varētu sākotnēji šķist. "2011. gada beigās un 2012. gada sākumā starp finansiāli stabilās Vācijas un tādu valstu kā Spānija un Itālija vidēja termiņa parāda vērtspapīriem ienesīguma starpība bija 6-7 procentpunkti, tagad tā ir mazāka par procentpunktu," finanšu uzlabojumus skaidro Citadele eksperts. Līdz ar procentu likmju kritumu arī perifērijas valstīm ir vieglāk pārfinansēt savas parādsaistības, tādējādi izvairīties no riskiem, kas saistīti ar vispārēju finanšu sabrukumu.
Komentējot iepriekš finansiālās problēmās nonākušo valstu progresu ekonomikas sakārtošanā, Baltikums Bank analītiķis Andrejs Kočetkovs stāsta, ka šajā ziņā labāk par citām valstīm jūtas Īrija, kuras valdība jau 2014. gada beigās sagaida 4,6% ekonomikas pieaugumu un pakāpeniski samazina valsts parādu, kas tika aizņemts no starptautiskajiem kreditoriem. Analītiķis uzsver, ka Īrija, veicot vairākas fiskālās reformas un saņemot starptautisku aizdevumu 67,5 miljardu eiro apmērā, kļuva par pirmo valsti, kas spēja pārtraukt tā dēvēto krīzes pārvarēšanas jeb glābšanas programmu. "Tāpat kā Īrija, arī Portugāle 2014. gadā spēja pārtraukt glābšanas programmu, sasniedzot kontrolējamu parāda pieauguma tempu un samazinot budžeta deficītu. Šajā ziņā Spānija un Grieķija atpaliek, spējot vien šā gada otrajā pusē izkļūt no recesijas, pateicoties lētākam darbaspēkam un eksportam. Tiek sagaidīts, ka valstu parādu apmēru apjomi 2014. gada beigās vai 2015. gadā var sasniegt 101% no iekšzemes kopprodukta (IKP) Spānijai un 176% no IKP Grieķijai," situāciju komentē A. Kočetkovs.
Viņš arī teic, ka problēmas ir Francijai. Starptautiskās reitingu aģentūras jau izskata iespēju samazināt Francijas kredītreitingu. "Zemā izaugsme, pieaugošais bezdarbs un augstais valsts parāda līmenis uzliek aizvien lielāku spiedienu uz valsts budžetu," vērtē eksperts un pieļauj, ka šogad Francijas budžeta deficīts, visticamāk, sasniegs 4,4%. Valdība prognozē deficīta samazināšanos līdz 4,1% 2015. gadā, ko gan, pēc analītiķa domām, liek apšaubīt sarūkošā ekonomiskā aktivitāte un zemais patērētāju pārliecības līmenis.
Slikts darba tirgus
Z. Vaikulis norāda, ka eirozonā tā arī nav vērojama kreditēšanas apjomu palielināšanās. Lai arī daudzas ieceres uzņēmējdarbības vidē tiek realizētas par pašu līdzekļiem, kreditēšanas apjomu pieaugums būtu signāls lielākai ekonomiskajai aktivitātei. Pēc Z. Vaikuļa teiktā, Eiropas Centrālā banka visiem spēkiem cenšas īstenot pasākumus, lai iedrošinātu kreditēšanas apjomu pieaugumu.
Tas, ka eirozonas korporatīvajā sektorā kredītu ņemšana bieži vien izpaliek, liecina par ļoti augstu piesardzību uzņēmēju vidū - uzņēmēji baidās ņemt aizdevumus, jo bažījas par to, ka ekonomiskā situācija atkal var pasliktināties. Pēc Citadeles pārstāvja domām, vaina varētu būt tajā, ka, lai gan ekonomiskā situācija sāk uzlaboties, uzņēmēji baidās pieņemt jaunus darbiniekus, jo daudzās Eiropas valstīs vēsturiski ļoti spēcīgās arodbiedrību kustības dēļ gadījumā, ja ražošanu atkal nāksies sašaurināt, strādājošo skaitu būs grūti samazināt un nāksies ciest zaudējumus.
Traucē paši sev
Pēc A. Kočetkova domām, gan tieši augstais bezdarba līmenis Eiropas ekonomikai nodara dubultu kaitējumu. Pirmkārt, darbaspēka samazināšana ir potenciālā patēriņa un potenciālo ražošanas apjomu un pakalpojumu sniegšanas apjomu samazināšana. Otrkārt, bezdarbnieku skaita palielināšanās rada augstākus valsts sociālos tēriņus, kuri pretējā gadījumā varētu tikt izmantoti infrastruktūras attīstībai un jaunu darbvietu izveidei.
Baltikums finanšu eksperts uzskata, ka Eiropas ekonomikas atjaunošanās pieauguma lielākais šķērslis ir pašu eiropiešu mentalitāte. Proti, kapitāla uzkrāšana un saglabāšana, kā arī pēc iespējas mazāku risku uzņemšanās ir Eiropas iedzīvotāju prioritātes. "Tāpēc ir novērojams vājš patēriņš, kā arī izpaliek kreditēšana un investīcijas. Tomēr šobrīd eiropieši sastopas ar šādas stratēģijas visbīstamāko problēmu - deflāciju, kura pamazām var sākt likt zaudēt vērtību salīdzinoši dārgajam eiropiešu kapitālam," brīdina A. Kočetkovs.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā