VID jau piekto gadu veic nedeklarētās darba samaksas jeb tā saucamās "aplokšņu algas" nodokļu plaisas novērtējumu. Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.
Plaisas samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, tāpat arī pozitīvi to ietekmē uzņēmēju iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un iesaistīšanos cīņā ar ēnu ekonomiku vērstā rīcība, skaidroja VID pārstāvji.
Saskaņā ar VID novērtējumu 2020.gadā VSAOI un IIN plaisa ir samazinājusies par 0,4 procentpunktiem salīdzinot ar 2019.gadu (2020.gadā VSAOI plaisa veidoja 16,8%, 2019.gadā - 17,2%, savukārt IIN plaisa 2020.gadā veidoja 16,9%, 2019.gadā - 17,3%).
VID ieskatā pozitīvi vērtējams ir tas, ka būtiski mazinājusies nedeklarētā VSAOI summa, proti, ja 2019.gadā netika deklarēts 479,31 miljons eiro, tad 2020.gadā nedeklarētā VSAOI summa ir sarukusi līdz 445,23 miljoniem eiro. Arī nedeklarētā IIN apjoms ir samazinājies, proti, ja 2019.gadā netika deklarēti 218,94 miljoni eiro, tad 2020.gadā - 198,14 miljoniem eiro.
Novērtējot VSAOI un IIN plaisas apjomu, vispirms tiek novērtēts arī nedeklarētās darba samaksas ("aplokšņu algas") apmērs.
Kopumā salīdzinoši būtiskākie nedeklarētās darba samaksas īpatsvara uzlabojumi novērojami ar būvniecību saistītajās nozarēs, kas, iespējams, saistīts ar Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes ieviešanu un būvniecības nozarē noslēgtās ģenerālvienošanās darbības rezultātā.
Lai gan nedeklarētās darba samaksas saņēmēju skaits visos Latvijas reģionos ir diezgan līdzīgs, tomēr visbiežāk darba samaksa netiek deklarēta Rīgā (32,1%) un Pierīgā (30,4%).
Visbiežāk nedeklarētu darba samaksu saņem darbinieki tādās profesijās kā uzņēmumu vadītājs, kravas automobiļa vadītājs, pārdevējs, būvstrādnieks un grāmatvedis. Visbiežāk nedeklarētās darba samaksas risks tika novērots darba ņēmējiem, kuru vecums ir no 55 līdz 64 gadiem.
Algas nodokļu plaisas samazināšanos pēdējo gados ir sekmējuši vairāki faktori, skaidroja VID. Kopumā to pozitīvi ir ietekmējusi sadarbība ar VID, kā arī normatīvo aktu un administratīvo procedūru izmaiņas, kas ieviestas ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ietvaros. Algas nodokļu plaisu ir mazinājuši arī VID īstenotie preventīvie un uzraudzības pasākumi.