''Mums īsā laikā jānodrošina vakcinācijas iespēja pusotram miljonam Latvijas iedzīvotāju. Tik apjomīga darba paveikšanai visas nozares strādās kopā, un atbildība būs augstākajā – valdības – līmenī. Darba centrā būs man tieši pakļauts vakcinācijas birojs jeb štābs, kuram jāsāk strādāt vistuvākajā laikā,'' saka veselības ministrs.
Jau nākamnedēļ
Pavļuts prognozē, ka nākamās nedēļas beigās birojs jau varētu sākt darbu un darbinieku atlase varētu tikt pabeigta līdz nākamās nedēļas vidum. Galvenie amati birojā būs projektu vadītājs, loģistikas procesu vadītājs, IT procesu vadītājs, komunikācijas vadītājs un pašas vakcinācijas vadītājs.
Pretendentu atlasei tiks publicēts arī oficiāls darba sludinājums ar ārkārtīgi īsu pieteikšanās termiņu, bet politiķis neslēpj, ka vairākus potenciālos kandidātus jau viņš pats ir uzrunājis.
Birojs būs tieši pakļauts veselības ministram un nodrošinās saikni starp Krīzes vadības padomi, Krīzes vadības koordinācijas grupu Covid-19 izplatības ierobežošanai un Veselības ministrijas izveidotajām darba grupām vakcinācijas projekta ieviešanai. Līdz 19. janvārim Veselības ministrija sagatavos informatīvo ziņojumu par nepieciešamo finansējumu biroja izveidei.
Vienlaikus Pavļuts teic, ka notiks visu Latviju aptveroša komunikācijas kampaņa, lai iedzīvotājus aicinātu vakcinēties un skaidrotu visus jautājumus par vakcīnu drošību un iedarbību. Kampaņas īstenošanai jau esot piesaistītas vairākas reklāmas un PR aģentūras.
Pilna jauda – martā
Valdība Veselības ministrijai (VM) ir arī devusi papildu divas nedēļas vakcinācijas plāna pilnveidošanai. Tas nozīmē, ka līdz 28. janvārim VM sagatavos un valdībai izskatīšanai iesniegs precizēto Covid-19 vakcīnu ieviešanas stratēģiju. Līdz ar to jau šodien Pavļuts tiekas ar loģistikas un IT uzņēmumu, kā arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvjiem. Lai arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P) ir izteicies, ka visu loģistikas procesu varētu uzticēt NBS, Pavļuts pagaidām norāda, ka runa varētu būt par atsevišķiem šā procesa posmiem.
Plāns balstīsies uz vairākiem scenārijiem, jo pašlaik skaidri nav zināms, kādas vakcīnas un kad tiks piegādātas.
Jāatgādina, ka vairākām vakcīnām ir dažādi uzglabāšanas noteikumi, tādējādi atšķirsies arī loģistikas procesi. Tāpat lielais nezināmais ir, kāda būs cilvēku atsaucība vakcinēties.
Plānots, ka iedzīvotāju vakcinācija ar pilnu jaudu sāksies martā–aprīlī, kad iecerēts vakcinēt 100 000 iedzīvotāju nedēļā. Aprīlī arī Latvijā nonāks vēl 200 000 papildu Moderna vakcīnu. Vakcinācijas procesā vienu no galvenajām lomām spēlēs ģimenes ārsti, taču varētu tikt piesaistīti arī zobārsti un vetārsti.
NBS ir teikuši, ka karavīru vakcināciju nodrošinās saviem spēkiem. Tāpat arī Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) paziņojusi, ka tās medicīnas centrs ir gatavs vakcinēt LNOB darbiniekus.
Veselības aprūpes darba devēju asociācija, kas pārstāv privātos veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, ir paziņojusi, ka sešos mēnešos varētu nodrošināt 1,8 miljonu iedzīvotāju vakcināciju.
Dubulto atbalstu
Līdztekus ar vakcināciju saistītiem jautājumiem valdība lēma arī par plašāku atbalstu uzņēmējiem. Proti, ir dubultots atbalsts uzņēmuma apgrozāmajiem līdzekļiem. Līdz šim maksimālā summa, kuru varēja saņemt uzņēmums, bija 50 000 eiro, tagad tā ir pieaugusi līdz 100 000 eiro. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) informē, ka pašlaik subsīdijām apgrozāmajiem līdzekļiem ir pieteikušies 2400 uzņēmumu par kopējo summu 18 miljoni eiro. Pagaidām izmaksāts 1,1 miljons eiro, taču finanšu ministrs sola, ka līdz mēneša beigām to saņems visi pieteikušies uzņēmumi.
Galvenie kritēriji – apgrozījuma kritums par 20% salīdzinājumā ar augustu–oktobri un par 30% salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo mēnesi.
Komersanti grantam apgrozāmajiem līdzekļiem varēs pieteikties katru mēnesi līdz 2021. gada 31. maijam, iesniedzot iesniegumus EDS vēlākais līdz 15. jūnijam. Atbalstu komersanti varēs izlietot no atbalsta piešķiršanas brīža, bet ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. jūlijam.
Reirs neatzīst, ka atbalsta palielināšana uzņēmējiem nozīmētu, ka sākotnēji tas būtu bijis pārāk mazs. Viņš to skaidro ar krīzes ieilgšanu, kas prasa lielākus resursus.