Apskatot Latvijas tiesnešu deklarācijas, uzmanību piesaista fakts, ka vairāk kā trešdaļai ir parādsaistības, lielākajai daļai parādnieku saistības pārsniedz 20 000, vidējā parāda apmērs - gandrīz 43 000 eiro. Jānorāda, ka matemātiskā vidējā aprēķina robežu paceļ daži tiesneši ar ievērojamām parādsaistībām.
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Daina Treija pērn nopelnīja 36 tūkstošus eiro. Viņas laulātais draugs Jānis Stūrmanis, kurš arī ir tiesnesis, saņēma par 13 tūkstošiem mazāk nekā sieva. Taču Treijas parādsaistības mērāmas 172 tūkstošos eiro, kas ir par 112 tūkstošiem vairāk nekā pāra kopējie gada ienākumi. Līdzīga parādu nasta ir arī Rīgas rajona tiesā strādājošajai Valijai Grebežniecei, kura gadā saņem 27 000 eiro. Abām tiesnesēm parādu veido hipotekārais kredīts.
"Māju nopirku 2007. gada decembrī, tad arī uzreiz sākās krīze," Dienai skaidroja Grebežniece un piebilda, ka līdz ar krīzes sākumu arī vairs neizdevās pārdot viņai piederošos dzīvokļus, kuri tiek tirgoti joprojām. Jokojot tiesnese norāda, ka liels parāds savā ziņā liecina par tiesneša godīgumu.
"Parādu esamību pašu par sevi nevajadzētu uzskatīt par indikāciju tam, ka kāds tiesnesis ir veicis vai gatavojas veikt pretlikumīgas darbības. Tomēr neapšaubāmi liela parādu nasta var nostādīt amatpersonu situācijā, kurā uz to ir vieglāk izdarīt spiedienu," komentē centra Providus pētnieks Olafs Grigus. Īpaša uzmanība jāpievērš, ja rodas iespaids, ka konkrētā persona ir uzņēmusies bezatbildīgas parādsaistības, kuras tai varētu būt grūti izpildīt.
Līdzīgās domās ir arī organizācijas Delna direktors Jānis Volberts: "Ja cilvēkam pēc ikmēneša kredītu nomaksas paliek summa, kas nav pietiekama viņa un apgādājamo ikdienas vajadzību nodrošināšanai, tā uzreiz ir milzīga sarkanā lampiņa, kas signalizē teju par kliedzošiem korupcijas riskiem. Lielas parādsaistības ir viena no pamatpazīmēm, ka cilvēkam ir korupcijas riski, un, ja pienāks situācija, kurā viņam būs grūti samaksāt saistības un viņam piedāvās kukuli, ir daudz lielāka iespēja, ka viņš to paņems, nekā cilvēks, kuram nav spiedīga finanšu situācija." Taču viņš piebilst, ka, lai izdarītu secinājumus par konkrētiem cilvēkiem, jāzina kopējais ģimenes ienākumu lielums un apgādājamo skaits.
Tiesnese Grebežniece atzīst, ka atalgojums nav liels, bet viņai pietiekot, pieaugušie bērni palīdz un kopumā "visi esam paēduši un apģērbti". Arī Treija uzsvēra, ka atalgojums ir pietiekams kredītsaistību dzēšanai un normāla dzīves līmeņa nodrošināšanai.
"Atsevišķos gadījumos parādsaistību radītie korupcijas riski varētu saasināties, piemēram, situācijās, kad amatpersonai rodas bažas par to, vai tās atrašanās amatā nav apdraudēta," skaidro Providus pētnieks. Atbildot uz jautājumu vai amata apdraudēšana nevarētu ietekmēt lēmumu pieņemšanu gan Treija, gan Grebežniece Dienai norādīja, ka tiesneša amatu apdraudēt nav tik viegli un tādējādi izdarīt spiedienu ir salīdzinoši grūti.
Tomēr pēc sarunām ar ekspertiem secināms, ka kopumā Latvijā trūkst plāna kā novērst korupcijas risku tiesu sistēmā un notiek sava veida paļaušanās uz godaprātu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 14.aprīļa, numurā!