Pirms mēs runājam par augstākās izglītības finansējumu, kāds tas izskatās topošajā valsts budžetā, un augstskolu konsolidāciju, es nevaru nepajautāt, kāda operatīvā informācija jums pienāk no augstskolām, vai tās ir spējīgas šajā situācijā nomaksāt apkures rēķinus?
Izglītības sistēma kopumā ciešas un dara, bet situācija ir tuvu katastrofālai. Zinu, ka augstskolām janvāra rēķini ir krietni lielāki nekā decembra rēķini. Latvijas Mākslas akadēmijā, cik dzirdu no kolēģiem augstskolas vadībā, apkures rēķins ir divreiz lielāks nekā decembrī, tas kaut kā tiek nomaksāts, bet citi maksājumi, kas varētu būt paredzēti kaut kādiem attīstības izdevumiem, šobrīd tiek aizturēti un ir neiedomājami, piemēram, ja augstskolai nepieciešamas kādas iekārtas. Turklāt valsts budžeta finansētām augstskolām finansējums šobrīd ir 1/12 situācijā [ņemot vērā, ka valdības veidošana ieilga un līdz ar to valdība un Saeima nepaguva laikā pieņemt jauno valsts budžetu, nākas dzīvot ar tā saucamo tehnisko vai pagaidu budžetu, kad mēnesī drīkst tērēt tikai vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gada izdevumiem, – red.], tad jālemj, kurus izdevumus šobrīd apmaksāt, uz kuriem ietaupīt un apmaksāt no vēlāka finansējuma, kas ienāks vasarā, kad nebūs apkures rēķinu. Zinu, ka ir augstskolas, kuras vismaz dažās programmās līdz marta sākumam studijas noturēs attālināti, lai ietaupītu. Tā ka augstskolas meklē dažādus ceļus no šīs situācijas.
Mēs nemitīgi vēršamies pie politiķiem, pie izpildvaras un likumdevējiem ar lūgumu saprast, ka tā situācija ir ne tikai dramatiska, nezinu, kādos terminos to aprakstīt… Tā kā augstskolas mums ir sešu nozaru ministriju pārraudzībā, es zinu, ka augstskolas vēršas pie "savām" ministrijām ar lūgumiem pēc finansējuma, kas ātri sedz izmaksas.
Visu interviju lasiet avīzes Diena piektdienas, 3. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!