PB pētījuma mērķis bija veikt pašreizējās situācijas analīzi un izstrādāt četru prioritāro jomu – sirds un asinsvadu slimību, onkoloģijas, psihiatrijas, mātes un bērna veselības – attīstības vadlīnijas, kas būtu par pamatu turpmākajiem Eiropas struktūrfondu investīciju ieguldījumiem. Šīs jomas noteiktas kā prioritāri atbalstāmas, pamatojoties uz saslimstības un mirstības rādītājiem.
Ievērojama pētījuma daļa veltīta slimnīcu tīkla optimizācijai, pētnieki norāda uz iestāžu intensitātes un speciālistu veikto operāciju skaita nepietiekamību, kas rezultējas zemā kvalitātē. VM pārstāvis Oskars Šneiders skaidro – lai to novērstu, ir skaidri jānosaka katras slimnīcas līmenis un to pakalpojumu klāsts, kurus slimnīca var sniegt ar pietiekamu noslodzi un speciālistu skaitu. Plānojot stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, slimnīcas tiks iedalītas četros līmeņos, nosakot nepieciešamos cilvēkresursus un medicīnas ierīces. Paredzēts, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) slēgs līgumus ar ārstniecības iestādēm par stacionāro pakalpojumu sniegšanu, nosakot obligāto profilu minimālo skaitu atbilstoši ārstniecības iestādes līmenim un ņemot vērā, vai slimnīca to var nodrošināt. Ministrija jau sākusi pie tā strādāt.
Tiek strādāts arī pie stratēģiski svarīgo slimnīcu kartējuma, lai saprastu, kur ieguldīt vispirms. "Jādomā ne tikai par slimnīcu gultām un ārstniecības iestādēm, bet gan par to, kas nepieciešams pacientam, lai viņam slimnīcā būtu pieejami nepieciešamie pakalpojumi," uzsver veselības ministre Anda Čakša (virzīta no ZZS), solot, ka PB ieteikumi tiks pielāgoti vietējai specifikai, saglabājot medicīnas pakalpojumu pieejamību visu reģionu iedzīvotājiem. "Pētījums ir licis nostāties iedzīvotāju kurpēs un paskatīties, cik fragmentēta ir sistēma un ka mēs maksājam par skaitu, nevis par rezultātu."
PB eksperti iesaka arī izstrādāt stratēģisko iepirkumu vadlīnijas, noteikt skaidrus kritērijus ārstniecības iestāžu darba kvalitātes vērtēšanai un ieviest klīniskās vadlīnijas izplatītākajām slimībām. Pētnieki arī vērš uzmanību uz to, ka ir atsevišķas slimības, kuru diagnozi nosaka novēloti vai nemaz, kā tas ir, piemēram, vēža un depresijas gadījumā. Turklāt arī PB norāda uz datu kvalitātes problēmām un aicina uzlabot informācijas sistēmu.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 5. decembra, avīzē Diena!
VVZ
liepājnieks