Daudzu slimību cēlonis
Pēc OECD datiem, aptuveni 40% no kopējā slimību radītā sloga Latvijā ir saistīti ar uzvedības riskiem, visvairāk smēķēšanu – 11,5%. Kardiovaskulārās slimības nemainīgi ir galvenais iedzīvotāju nāves cēlonis Latvijā, kā rezultātā 2017. gadā mira 15 838 iedzīvotāji. Saskaņā ar PVO datiem 14% kardiovaskulāro slimību nāves gadījumu vecuma grupā pēc 35 gadiem bijuši smēķēšanas izraisīti jeb 2206 nāves gadījumi 2018. gadā.
SPKC pētījuma ietvaros veiktās aptaujas dati rāda, ka pēdējā gada laikā smēķēšanu bija atmetuši 1,6% iedzīvotāju. Ekonomiskie iemesli un vēlme izvairīties no smēķēšanas izraisītām slimībām bijuši galvenie smēķēšanas atmešanas faktori. Kā būtiskākie motivatori smēķēšanas atmešanai bijuši ģimenes locekļi (40%) un citi līdzcilvēki (26%). Savukārt 23% aptaujāto ikdienas smēķētāju bija norādījuši, ka atmest smēķēšanu ieteicis ārsts.
Salīdzinot ar 2016. gadu, teju dubultojies iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējā gada laikā divas līdz 50 reizes smēķējuši elektroniskās cigaretes, taču, neskatoties uz to, regulāro elektronisko cigarešu smēķētāju īpatsvars 15–74 gadus veco iedzīvotāju vidū 2018. gadā bijis salīdzinoši neliels – 1,4%. Tajā pašā laikā lielākais e-cigarešu smēķētāju īpatsvars aizpērn bijis vecuma grupā no 15 līdz 34 gadiem, kur elektroniskās cigaretes divas līdz 50 reizes gada laikā smēķējuši 7% vīriešu.
Savukārt SPKC pērn publiskotais pētījums Starptautiskais jauniešu smēķēšanas pētījums, 2018./2019. mācību gada aptauja Latvijā liecina, ka pērn Latvijā 49,2% 13–15 gadu vecu skolēnu ir mēģinājuši smēķēt, taču vienlaikus tiek norādīts, ka kopš 2002. gada vērojams pakāpenisks smēķēt mēģinājušo skolēnu īpatsvara samazinājums.
Kā liecina pētījuma rezultāti, 14,8% aptaujāto 13–15 gadu vecu skolēnu smēķē cigaretes, bet kopš 2002. gada būtiski ir samazinājies cigaretes smēķējošu skolēnu īpatsvars, un pērn regulāri jeb gandrīz ik dienu smēķēja 4,9% 13–15 gadu vecu skolēnu. Tāpat secināts, ka 5,3% 13–15 gadu veci skolēni lietojuši bezdūmu tabakas produktus, īpaši tas novērots 15 gadu veco grupā – 8,9%. Savukārt 51,3% 13–15 gadu vecu skolēnu pērn bija pamēģinājuši smēķēt elektronisko cigareti – pēdējā mēneša laikā vienu vai vairākas dienas elektronisko cigareti smēķējuši 18% 13–15 gadu vecu skolēnu, un kopš 2011. gada novērots būtisks elektronisko cigarešu smēķēšanas izplatības pieaugums attiecīgā vecuma skolēniem. Tāpat pētījumā secināts, ka 50,3% 13–15 gadu vecu skolēnu, kuri smēķē tabakas produktus, novērotas nikotīna atkarības pazīmes.
Skaidrojot smēķēšanas tomēr salīdzinoši lielo izplatību, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Landsmane sarunā ar Dienu norādīja, ka, iespējams, cilvēki smēķēšanu neuzskata par tik bīstamu tāpēc, ka tā ikdienā nerada izteiktus organisma funkcionēšanas traucējumus. "Cilvēks var gana labi funkcionēt, neskatoties uz to, ka viņš ir smēķētājs, tomēr smēķēšana tāpat izraisa biopsihosociālo saslimšanu, kas rada nepieciešamību regulāri atkārtot smēķēšanu, lai gūtu vai nu stimulējošo efektu, vai arī brīžos, kad cilvēks izjūt saspringumu vai nemieru, – nomierinošo efektu. Faktiski smēķēšanas rezultātā cilvēks gūst duālu efektu," skaidro eksperte.
Pēc viņas stāstītā, caur nikotīna receptoriem smēķēšanai uz organismu ir stimulējošais efekts, bet no psiholoģiskā momenta cilvēks var iegūt to, ko viņš no šā procesa reāli sagaida. "Taču jāatceras, ka smēķēšanas process rada gan psihisko, gan fizisko atkarību, un, ja smēķētājs pārtrauc smēķēt, viņam parādās nervozitāte, miega traucējumi, var būt galvassāpes, bet pašā sākumā pastāvīgi ir ļoti liela vēlme uzsmēķēt. Dažiem šie simptomi parādās mazāk un viņi diezgan labi spēj tikt galā, bet dažiem tas ir daudz smagāk," stāsta Landsmane.
Jauniešu interese sarūk
Speciālisti kā pozitīvu faktoru norāda, ka pēdējo gadu laikā vērojama jauniešu intereses mazināšanās par smēķēšanu un aizvien vairāk parādās tendence, ka "stilīgāk" ir nesmēķēt, nevis smēķēt, vienlaikus kā potenciāls risks jauniešu tieksmei pievērsties šim netikumam ir alternatīvo smēķēšanas produktu ienākšana tirgū.
"Mūsdienās, ja skatāmies dažādus Eiropas pētījumus par jauniešu ieradumiem, ir pozitīvāka tendence, proti, jauniešiem vairs neskaitās moderni smēķēt. Tajā pašā laikā zināms, ka ir dažāda veida inovatīvie produkti, piemēram, vienreiz lietojamā e-cigarete, kas ir ar dažādām "garšām", tādējādi sekmējot jauniešu interesi to kaut vai pamēģināt. Tas rada maldīgu uzskatu, ka atkarības veidošanās nenotiks, ka vienreiz pamēģinās un negribēsies atkārtot. Neviens nevar apgalvot, kurā brīdī kontroles mehānisms var zust, ja smēķēšana notiek epizodiski. Taču vienmēr pie epizodiskajām lietošanām var sākt veidoties lietošanas ieradumi – tu vēlies lietošanu palielināt, sāk veidoties tieksme aizvien vairāk smēķēt un pamazām sāk veidoties atkarības risks," uzsver Landsmane.
Viņai piekrīt psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs, kurš strādā ar jauniešiem. "Taisnība ir datiem, ka samazinās tradicionālo cigarešu lietošanas apjoms kopumā, un šāda tendence ir vērojama pēdējo desmit gadu laikā. Būtībā arī jauniešu vidū smēķēšana kļūst aizvien nepopulārāka, ko sekmē arī daudzo ierobežojumu ieviešana tabakas izplatības jomā. Tādēļ jaunu produktu ieviešana ir lielo tabakas ražotāju sava veida mēģinājums atgūt savu tirgus pozīciju. Taču parasti ir vērojams – ja cilvēks nesāk smēķēt jaunībā un pusaudža vecumā, ir ļoti liela iespējamība, ka viņš nesāks smēķēt nekad, tāpēc nevar noliegt, ka tabakas izstrādātājiem ir būtiski ar savu produktu veicināt gados jaunākas potenciālās auditorijas vēlmi to lietot," akcentē eksperts.
Viņš piekrīt, ka hroniskiem smēķētājiem ir veselīgāk pāriet uz mazāk kaitīgu tabakas izstrādājumu lietošanu, kas ir labāka alternatīva cilvēkam, kuram nav iespēju atmest smēķēšanu pavisam. "Taču tas nav attaisnojums tam, ka tirgū parādās daudz produktu, kas ir acīmredzami mērķēti tieši uz jauniešu auditoriju, kam nav nekāda sakara ar hroniskiem smēķētājiem," uzsver Sakss-Konstantinovs.
Ladsmane gan uzskata, ka 100% nevar apgalvot, ka jaunie smēķēšanas produkti noteikti būs galvenais faktors, kas radīs psiholoģiskās atkarības risku vairāk nekā parastās cigaretes. Savukārt jauniešu interesi par smēķēšanu vispār mazina aktīvais skaidrošanas darbs jauniešu auditorijā, stāstot par negatīvajām smēķēšanas sekām, kas arī dod redzamu rezultātu, jo samazinās jauniešu skaits, kuri pamēģina smēķēt.
Arī Sakss-Konstantinovs pauž, ka smēķēšanas mazināšanos sekmē ļoti konkrēti un mērķtiecīgi īstenoti pasākumi. Piemēram, smēķēšanas kritumu tieši jauniešu auditorijā sekmēja lēmums ļoti ierobežot tabakas izstrādājumu pieejamību – gan cenu palielināšana, gan strikta dokumentu prasīšana, lai pārliecinātos par pircēja pilngadību. Un otrs – stingri ierobežojumi attiecībā uz reklāmām un produktu izvietošanu filmās. Šobrīd aizliegts demonstrēt smēķēšanu filmās, kas domātas jauniešu auditorijai. Protams, tas arī devis rezultātus – smēķēšana vienaudžu grupās sāk kļūt nestilīga.
"Mehānisms ir pavisam vienkāršs – samazināt redzamību, samazināt pieejamību un samazināt pievilcību – tās ir trīs lietas, kas sekmē jauniešu intereses mazināšanu par smēķēšanu," pauž Sakss-Konstantinovs.