Viņa atzīmēja, ka demogrāfiskos rādītājus ietekmējuši arī ģeopolitiski apstākļi, taču demogrāfija aptver plašu pasākumu kopumu, lai ģimene, kurā bērns varētu piedzimt, justos droši, lai vecāki zinātu, vai viņiem būs mājoklis, darbs, būs bērnu pieskatīšanas pakalpojumi.
Siliņa akcentēja, ka nākamā gada valsts budžetā īpaša uzmanība pievērsta bērniem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir palikuši bez vecākiem un kuriem ir veselības problēmas. Nākamā gada budžetā ir paredzēts atbalsts, lai reformētu Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, iezīmēts finansējums, lai bāriņtiesas vārētu papildināt savas zināšanas.
Pēc premjeres paustā, paredzēts finansējums arī bērniem, kuri cieš no vardarbības, lai sniegtu dažāda veida palīdzību, tostarp psiholoģisko. Nauda iezīmēta arī pilotprojekta īstenošanai, lai nodrošinātu psihosociālo rehabilitāciju-uzturošo terapiju bērniem pēc autisma diagnosticēšanas. Tāpat paredzēts finansējums audžuģimeņu apmācībām.
Siliņa uzsvēra, ka jābūt reālistiem un uzdevums ir panākt, lai dzimstība īpaši nesamazinātos.
"Manuprāt, svarīgi ir nepazaudēt bērnus, kuri mums jau ir," piebilda premjere.
Jau ziņots, ka šogad pirmajos deviņos mēnešos Latvijā reģistrēti 10 822 jaundzimušie, kas ir par 1741 bērnu jeb 13,9% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Katrā 2023.gada mēnesī piedzima mazāk bērnu nekā attiecīgajā 2022.gada mēnesī, turklāt tas ir ne tikai mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet arī vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simts gados.