Pedagogu algu kāpināšanas scenārijs, kas iezīmējās nozares arodbiedrības un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunās, zaudējis savu optimistisko noti. Valdības atbalstītajā valsts budžetā skolotāju darba samaksas grafiks tā arī palicis bez noteikta finansiālā seguma, un tā pieaugums turpmākajos gados būs atkarīgs no vairākiem nosacījumiem. Viens no tiem – skolu tīkla optimizācija. Līdz 2026. gadam plānots reorganizēt vai slēgt līdz 30% skolu. IZM sociālie un sadarbības partneri iebilst ne tikai pret šo, bet arī citiem ieplānotajiem soļiem.
Ķīlnieki pret savu gribu
Lai gan daļa no streika vienošanās tiek pildīta, tomēr algu grafiks palicis aiz borta. Skaitļi tajā būs atkarīgi no skolu tīkla optimizācijas, tas nozīmē pedagogus padarīt par ķīlniekiem procesos, par kuriem viņi nav atbildīgi, publiski savu attieksmi jau paudusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa uzsver, ka papildu piešķirtais 61 miljons eiro neattiecas uz grafiku, bet neapmaksāto pedagogu pienākumu samaksu. Šāds notikumu pavērsiens licis arodbiedrībai lemt par streika procedūras atsākšanu, un 15. februārī LIZDA padomes sēdē izšķirsies hamletiskais "būt vai nebūt". I. Vanaga arī vērsusi uzmanību uz neprecīzajiem naudas aprēķiniem un to, ka IZM augstskolu pedagogu algu paaugstināšanai piedāvājusi naudu, kas ir jau sadalīta.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 9. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!