Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 18. aprīlis
Laura, Jadviga

Par energotaupīgām ēkām

Vēsturiski Latvijā interese par tā dēvētajām gandrīz nulles enerģijas ēkām lielākoties bijusi saistīta ar energoefektivitātes entuziastiem, jo šādu ēku projektēšana un būvēšana ir dārgāka, laikietilpīgāka un prasa augstāku kvalificētu speciālistu (projektētāju, būvnieku, būvuzraudzības) prasmju līmeni, salīdzinot ar parastu ēku. Vēl jo vairāk – lai ekonomiski pamatotu nulles enerģijas ēkas būvniecību, ir jāiegulda vairāk ekspertu laika un pūļu nekā pamatojot pretējo.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem gandrīz nulles enerģijas ēka ir tāda, kurai pie normālas ēkas darbības, nodrošinot atbilstošu mikroklimatu telpās, ēkas enerģijas patēriņš nepārsniedz 40 kilovatstundu uz kvadrātmetru (kWh/m2 ) gadā dzīvojamām ēkām, 45 kWh/m2 gadā nedzīvojamām ēkām, kā arī kopējais primārās enerģijas patēriņš nepārsniedz 95 kWh/m2 gadā.

2019. gada 25. jūnijā pieņemtie Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002- 19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" nosaka, ka ar 2021. gada 1. janvāri visām jaunbūvēm jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Līdz ar to visām jaunbūvēm, kas būvētas pēdējā gada laikā, vajadzētu atbilst gandrīz nulles enerģijas prasībām.

Gandrīz nulles enerģijas ēkas projektēšana sevī ietver pareizu materiālu un to kombināciju, inženiertehnisko sistēmu izvēli un to savstarpējo darbības salāgošanu. Tāpat svarīga ir būves ģeometriskā forma, novietojums pret debespusēm un telpu funkcionālais izvietojums. 

Iespēju robežās šos apsvērumus va/s Valsts nekustamie īpašumi ņem vērā attīstības projektos, piemēram, Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa renovācijā. Bieži vien tiek uzskatīts, ka enerģijas patēriņa samazināšanai ir izdevīgāk būvēt ēku no jauna, nevis ieguldīt ēku rekonstrukcijā. Lai nodrošinātu rekonstruējamo ēku atbilstību gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, patiešām bieži vien jāiegulda ļoti lieli līdzekļi, taču ir vairāki apsvērumi, kuru dēļ to ir vērts darīt. Pirmkārt, esošo ēku pārbūve par energoefektīvām ir daudz videi draudzīgāks un labāks risinājums, jo tiek atkārtoti izmantoti būvmateriāli, samazināti demontāžas radītie būvgruži un nepieciešamo jauno materiālu apjoms. Otrkārt, pārbūve ir ieguldījums telpu lietotāja veselības uzturēšanā, jo tiek nodrošināts augstas kvalitātes mikroklimats iekštelpās. Treškārt, pieaugošās būvmateriālu un arī enerģijas cenas padara ēku atjaunošanu finansiāli mazliet izdevīgāku nekā iepriekš. 

Mēdz teikt, ka visvērtīgākā enerģija ir tā, kas netiek iztērēta. Energotaupīgu ēku radīšana ir pacietīgs ilgtermiņa darbs, kas prasa zināšanas gan par jaunākajām tehnoloģijām un materiāliem, gan par to pielietošanas iespējām. Taču esmu pārliecināts, ka mērķis – panākt zemu enerģijas patēriņu – ir ieguldīto pūļu vērts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas